kosmiskā vientulība
Jul. 30th, 2003 | 03:56 pm
From:: kruts
Viņas acīs kā divas mirdzošas ūdens lāses viņš ieradzīja savu atspulgu - mazu un tumšu, bet ļoti skaidru, pat katru sīkāko mutes rieviņu -, it kā šīs acis būtu divi brīnumaini violeti dzintari, kuros iemūžināts viņa attēls. Pret viņu pavērstā nu bija līdzīga trauslam matētam kristālam, kas izstaro maigu un mūžīgu gaismu. Tā nebija skaudri spža kā spuldzei, bet dīvaini glāstoša un mierinoša, kādu izstaro sveces liesma.
Jūs smejaties, kaut gan es nesaku neko smieklīgu, un jūs atbildat bez kavēšanās. Jūs nemaz nepadomājat, ko es jautāju.
Reizēm man liekas, ka tie, kas brauc automašīnās, nemaz nezina, kas ir zāle vai puķes, jo redz tās vienīgi aizzibam garām, (..). Parādiet viņiem zaļu plankumum, un viņi izsauksies: "O, jā, tā ir zāle!" Sārtu plankumu? "Jā, tas ir rožu dārzs!" Balti plakumi viņiem ir mājas. Brūni plankumi - govis. Reiz mans tēvocis mēģināja braukt lēnām - (..), un viņu tādēļ apcietināja.
(..)
Vai jūs esat uz šosejām redzējis divsimt pēdu garos reklāmas dēļus? Vai zināt, ka semāk tie esot bijuši tikai divdesmit pēdu gari? Bet automašīnas tagad joņo ar tādu ātrumu, ka reklāmu vajag pagarināt, lai to vispār ieraudzītu.
Viņiem līdzi bija aparāts. Pareizāk sakot - aparāti bij adivi. Viens ielīda vēderā kā melna kobra pamestas akas dibenā pēc saglumējuša ūdens un sasmakušas pagātnes. Tas, lēni burbuļodams, sūca zaļo žļurgu. Vai tas gribēja izsūkt tumsu? Vai visu gadu gadiem krājušos indi? Tas dzēra klusi bez skaņas, tikai reizumis aizrijoties vai kaut kā dīvaini iešmakstinot, kā censdamies kaut ko uztaustīt. Šim aparātam bij Acs. Tā operators, pilnīgi vienaldzīgs tips, uzlicis īpašu optisko ķiveri, varēja ielūkoties izsūknējamā cilvēka dvēselē. Ko Acs tur saskatīja? To viņš neteica. Viņš to redzēja un reizē neredzēja. Viņam šī procedūra bija tikai tāda kā grāvja rakšana un gultā gulošā sieviete nekas cits kā ciets marmora slānis, kam viņi uzdūrušies. Jārok tālāk, jāgrūž urbis dziļāk, jāizsūc tukšums, ja vien drebošā sūcējčūska to vispār varēja izsūkt. Operators stāvēja blakām un smēķēja.
Mūsu ir pārāk daudz. Mūsu skaits sniedzas miljardos, un tas ir pārāk daudz. Mēs cits citu nepazīstam. Atnāk svešinieki un izvaro tevi. Atnāk svešinieki un izrauj tev sirdi. Atnāk svešinieki un izsūc tev asinis. (..)
Rejs Bredberijs