Surprise!
Jun. 10th, 2010 | 11:34 am
Parasti liekas samērā muļķīgi, kad filmās tiek rīkotas pārsteigumu ballītes, bet vakar pirmo reizi pašam to sanāca izbaudīt. Tā kā vakar bija viens no pēdējiem maniem vakariem Pekinā, tad bijām runājuši ar draugiem aiziet uz vietējo ekvivalentu Studentu Klubam - nekad nebiju tajā bijis, un daudzi to slavē. Sākotnēji biju sarunājis tikai ar pāris draugiem, tāpēc biju nedaudz pārsteigts, kad aicinot vēl citus izrādījās, ka viņi jau zin par to, un arī būs. Sapratu, ka gan jau draugi nolēmuši uztaisīt nopietnākas atvadas, un sarunājuši saaicināt visus uz turieni.
Vakarā spēlējām futbolu, un pēc spēles biju sarunājis, ka viens mani aizvedīs mājās ar skūteri - viņš gan tiepās, ka nav laika un tā, bet beigās piekrita. Nu tad mājās runājām, ka jāiet tad uz to Studentu klubu, un kas vēl nāk un tā tālāk, un izrādās, ka vēl viens cits džeks arī nākšot, bet viņš jāsavāc pa ceļam. Nu īsti pa ceļam it kā nav, bet neliels līkums. Un tad protams taksometrā dusmojāmies, ka vajadzēja otrādi, ka viņš mūs savāktu, jo sanāca pat samērā liels līkums. Tikām līdz viņa mājai (viņš esot nesen pārvācies, jo nav vairs tā, kur zināju, ka viņš dzīvo), skatos, džeks ļoti savdabīgā un netipiskā Pekinai vietā dzīvo. Ejam lejā viņam pakaļ - un tad lēnām man aiziet, ka tā nav viņa māja, bet gan KTV*, un jā, tiekam līdz īstajai istabai, un visi jau savākušies un gaida (uzreiz atceros par to kā mani mudināja mājās ilgi nekavēties, kaut es teicu, ka uz klubu tā paagri iet). Principā es man laikam vajadzēja jau ātrāk nojaust, ka kaut kas nav tā, kā runāts, bet pēc futbola biju ļoti noguris, un ļoti vēlu sapratu, kas un kā, bet - sanāca ideāls pārsteigums - apvienotas atvadīšanās un vecpuišu ballīte.
____________________
* - KTV ir iestādījums, kurā Ķīnieši parasti pārrunā biznesu ar partneriem.
Vakarā spēlējām futbolu, un pēc spēles biju sarunājis, ka viens mani aizvedīs mājās ar skūteri - viņš gan tiepās, ka nav laika un tā, bet beigās piekrita. Nu tad mājās runājām, ka jāiet tad uz to Studentu klubu, un kas vēl nāk un tā tālāk, un izrādās, ka vēl viens cits džeks arī nākšot, bet viņš jāsavāc pa ceļam. Nu īsti pa ceļam it kā nav, bet neliels līkums. Un tad protams taksometrā dusmojāmies, ka vajadzēja otrādi, ka viņš mūs savāktu, jo sanāca pat samērā liels līkums. Tikām līdz viņa mājai (viņš esot nesen pārvācies, jo nav vairs tā, kur zināju, ka viņš dzīvo), skatos, džeks ļoti savdabīgā un netipiskā Pekinai vietā dzīvo. Ejam lejā viņam pakaļ - un tad lēnām man aiziet, ka tā nav viņa māja, bet gan KTV*, un jā, tiekam līdz īstajai istabai, un visi jau savākušies un gaida (uzreiz atceros par to kā mani mudināja mājās ilgi nekavēties, kaut es teicu, ka uz klubu tā paagri iet). Principā es man laikam vajadzēja jau ātrāk nojaust, ka kaut kas nav tā, kā runāts, bet pēc futbola biju ļoti noguris, un ļoti vēlu sapratu, kas un kā, bet - sanāca ideāls pārsteigums - apvienotas atvadīšanās un vecpuišu ballīte.
____________________
* - KTV ir iestādījums, kurā Ķīnieši parasti pārrunā biznesu ar partneriem.