a jēga ta kāda?*
Jan. 5th, 2004 | 04:07 pm
daudzi cilvēki dzīvo, īstenībā, tik tukšas dzīvītes...
galvenais mērķis ir apmierināt miesiskās tieksmes. labi pavadīts laiks - piedzerties, apmierināt kuņģa gastronomiskās tieksmes, atrast kādu līdzīgu un apmierināt arī cita veida tieksmes.
bet kas gan es esmu lai to tiesātu? kur gan ir teikts, ka tāda patiesība arī nav dzīves jēga - apmierināt tieksmes. cilvēki tikai atšķiras ar tieksmju līmeņiem. es teiktu ka tādi ir trīs: 1)miesiskais, 2)dvēseliskais un 3)garīgais.
mēs tikai atšķiramies ar to, kurā līmenī esam. bet patiesībā daream visu, lai apmierinātu savas tieksmes. kurš nu kuras.
un kur ir teikts, ka tas ir slikti? varbūt visa pasaule ir balstīta uz to, lai sevi apmierinātu. izaugsme? - tikai ja tā tevi apmierina. pilnveidošanās? - tikai ja tā tevi apmierina. labdarība? sniedz baudu, tātad apmierina. spīdzināšana? - tas pats. uzupurēšanās? - tas pats. terors? ja tas kādu apmierina, tad ir apsveicams. un tā tālāk.
un varbūt, ka dzīvītes nemaz nav tik tukšas, kā šķiet. un varbūt skatīties uz citiem ar riebumu arī ir labi, jo tā tac arī ir pašapmierināšanās?
bet kapēc mani nepamet doma, ka viss nav tik vienkāršs?
*mani pārņem eksistenciālisma krīze
galvenais mērķis ir apmierināt miesiskās tieksmes. labi pavadīts laiks - piedzerties, apmierināt kuņģa gastronomiskās tieksmes, atrast kādu līdzīgu un apmierināt arī cita veida tieksmes.
bet kas gan es esmu lai to tiesātu? kur gan ir teikts, ka tāda patiesība arī nav dzīves jēga - apmierināt tieksmes. cilvēki tikai atšķiras ar tieksmju līmeņiem. es teiktu ka tādi ir trīs: 1)miesiskais, 2)dvēseliskais un 3)garīgais.
mēs tikai atšķiramies ar to, kurā līmenī esam. bet patiesībā daream visu, lai apmierinātu savas tieksmes. kurš nu kuras.
un kur ir teikts, ka tas ir slikti? varbūt visa pasaule ir balstīta uz to, lai sevi apmierinātu. izaugsme? - tikai ja tā tevi apmierina. pilnveidošanās? - tikai ja tā tevi apmierina. labdarība? sniedz baudu, tātad apmierina. spīdzināšana? - tas pats. uzupurēšanās? - tas pats. terors? ja tas kādu apmierina, tad ir apsveicams. un tā tālāk.
un varbūt, ka dzīvītes nemaz nav tik tukšas, kā šķiet. un varbūt skatīties uz citiem ar riebumu arī ir labi, jo tā tac arī ir pašapmierināšanās?
bet kapēc mani nepamet doma, ka viss nav tik vienkāršs?
*mani pārņem eksistenciālisma krīze