(no subject)
Jul. 4th, 2003 | 03:07 am
Kaut kur uz ielas (Valdemaara) reklaama, apmeeram shaada: Pedegree Pal ar Karaukshkjiigiem galjas spilventinjiem - tas ir garshiigi!
Kokovo hrena???
Ko vinji ir peetiijushi sunju garshas kaarpinjas??? Varbuut veikushi experimentus un piedaavaajushi sunjiem izveeleeties? Suns tach, imho, apeediis visu ko tam dos. arii ja izveeleesies vispirms galjas spilventinjus, peec tam eediis visu paareejo. Veseliigi, leeti, bet ne tach garshiigi...
Kokovo hrena???
Ko vinji ir peetiijushi sunju garshas kaarpinjas??? Varbuut veikushi experimentus un piedaavaajushi sunjiem izveeleeties? Suns tach, imho, apeediis visu ko tam dos. arii ja izveeleesies vispirms galjas spilventinjus, peec tam eediis visu paareejo. Veseliigi, leeti, bet ne tach garshiigi...
Link | Leave a comment {9} | Add to Memories
neko pielikt, neko atņemt
Jul. 4th, 2003 | 02:17 pm
neko pieņemt, neko atlikt
Link | Leave a comment {1} | Add to Memories
Šķiršanās...
Jul. 4th, 2003 | 07:57 pm
mood: Sentimental
Šķiršanās ir ļoti sāpīga padarīšana. It sevišķi, ja tu kādu esi pazinis jau ļoti sen...
Mēs bijām kopā kādus 5 gadus. Protams ar dažiem pārtraukumiem, bet vismaz pēdējo 3 gadu laikā tādi nebija. Mūsu attiecības bija ideālas. Uz lielāko daļu pasākumu gājām kopā. Mums saskanēja. Es saprotu, viņa bija mazliet vecmodīga, bet man tas netraucēja.
Un tagad, pēc visiem šiem kopā pavadītajiem brīžiem mēs šķiramies. Varbūt ne uz visiem laikiem, draugi jau paliksim, bet varbūt arī ne... Nezinu. To iniciēju es. Bet tā ir pareizi. Mēs esam jau sasnieguši tādu stadiju savās attiecībās, kad talāk vairs nav kur iet, tāpēc katram vajag iet savu ceļu.
Protams, ja tā nebūtu Nokia 5110, es jau sen būtu no viņas atbrīvojies, bet vecā labā piektā, tomēr ir un paliek visu laiku labākais mobilais telefons, tieši tāpēc man vajadzēja tik ilgu laiku, lai visam pārvilktu treknu svītru...
Bet nu ko tur daudz. Tagad man ir jauns mobilais, bet veco es tomēr nekad neaizmirsīšu...
Mēs bijām kopā kādus 5 gadus. Protams ar dažiem pārtraukumiem, bet vismaz pēdējo 3 gadu laikā tādi nebija. Mūsu attiecības bija ideālas. Uz lielāko daļu pasākumu gājām kopā. Mums saskanēja. Es saprotu, viņa bija mazliet vecmodīga, bet man tas netraucēja.
Un tagad, pēc visiem šiem kopā pavadītajiem brīžiem mēs šķiramies. Varbūt ne uz visiem laikiem, draugi jau paliksim, bet varbūt arī ne... Nezinu. To iniciēju es. Bet tā ir pareizi. Mēs esam jau sasnieguši tādu stadiju savās attiecībās, kad talāk vairs nav kur iet, tāpēc katram vajag iet savu ceļu.
Protams, ja tā nebūtu Nokia 5110, es jau sen būtu no viņas atbrīvojies, bet vecā labā piektā, tomēr ir un paliek visu laiku labākais mobilais telefons, tieši tāpēc man vajadzēja tik ilgu laiku, lai visam pārvilktu treknu svītru...
Bet nu ko tur daudz. Tagad man ir jauns mobilais, bet veco es tomēr nekad neaizmirsīšu...