|
Janvāris 18., 2005
| 17:55 man patīk kad mani pieķer dungojam. es apraujos un tad izliekos nepieķerta un dungoju tālāk. vislabāk man dungojas kad aizlūzt balss un gribas raudāt, tad nāk pa degunu stindzinoša skaņa, bet nedrīkst raudāt, jo tad puņķi tek un visa brīnumjaukā sēcošā gruzdošā melodija sabojājas. galvenais ir tādos brīžos nevērt muti vaļā un neiedomāties, ka var jau arī padziedāt.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |