|
Novembris 17., 2009
| 23:26 - poliklīnikas un vēl es ticu, ka nekas, ko es varētu savā neprātā izdarīt, nevar atcel to, ko Kristus ir izdarījis. Es nevaru izdarīt neko tādu, lai glābšanu neattiektos vairs uz mani. Un tas dod tādu brīvību un tādu drošību, kādu nevar dabūt nekur citur. arī ja es izdarītu pašnāvību, vai piespiestu savus mīļos sevi nogalināt smadzeņu audzēja pēdējā stadijā. Man šodien bija atkal jāiet pie ārsta un pirms tam iegāja viena sieviete. Uzgaidāmajā telpā bija tāds klusums un tāda atbalss, kā pilnīgi tukšā baznīcā un izvairīties no stāsta bija neiespējami. Tad nu es uzzināju, ka viņai ir 3 centimetru liels audzējs smadzenēs. Un viņa teica, ka viņai vajag zināt, uz ko viņa drīkst cerēt. Šis nav nekāds fucking seriāls. Man patīk par sevi domāt, ka es esmu gatava mirt, bet vai es esmu gatava vairākus mēnešus mirt neprātīgās galvassāpēs un vemjot un zaudējot prātu. i don't think so.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |