|
Februāris 1., 2011
| 10:33 - atzīšanās vēl nepastāvošajai augu tiesību aizsardzības biedrībai man ir zināmi vairāki gadījumi (un es pati būtu pirmā uz apsūdzēto sola) par cietsirdīgu izturēšanos pret augiem. viena mana kolēģe, piemēram, auga nonāvēšanas nolūkos ir iestūķējusi to tualetē, kur no vienas puses to smacē nelāgs gaiss vai gaisa atsvaidzinātājs, no otras puses, saldē puspavērtais logs un saules gaismas trūkums, bet no trešās galē nost pilnīga emocionāla pamešana novārtā (turklāt vakardien lasīju avīzē visādā ziņā muļķīgu rakstu, kurā tika apgalvots, ka šādas audzināšanas rezultāts varot būt arī maniaki). Šis mūsu birojā nebūt nav pirmais gadījums, vēl tagad skaidri atceros pirms diviem gadiem vasarā mīklainā veidā bojā gājušo puķi, par kuras pazušanu liecināja vien logā ievērta drebelīga lapiņa. Neko sevišķi sliktu nedomājušas, ar kolēģi atvērām logu un pavērāmies lejup - tur uz bruģa starp mašīnām, motoriem un meitenēm gulēja viņa - viena, bez draugiem un bez elpas. Bet pāri ielai kāds tūrists, kā jau klusajā centrā ierasts, bija pavērsis augšup (ļoti pat iespējams, pret mums) savu fotokameru un vāca lietiskos pierādījumus. Ir vēl daži gadījumi, par kuriem var teikt, ka esmu pietuvināta persona un katrā ziņā visās šajās epizodēs mani varētu apsūdzēt ja ne par ko citu, tad par nekā nedarīšanu, lai glābtu tos, kas paši nespēj aizstāvēties.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |