|
Novembris 25., 2009
| 12:00 sapnī olga dreģe man teica, lai es nemostos. un viņa bija orākuls.
|
| 12:53 - vai jūms arī ir šitādas fantāzijas? mēs spriedām par komunikācijas stratēģijām pie liela apaļa galda. Vidū kafijas krūzes, mandarīni un vīnogas. viņa stāstīja par literatūras teorijām, svarīgi un bezbailīgi (un teica, ka sliktais stils tagad skaitās šādi aprakstīt rīcību, kā es to tikko izdarīju). Visi uz viņu skatījās tikpat mierīgām un aristokrātiskām sejām un es lēni pieliecos un noskūpstīju viņas plecu.
|
| 13:48 - kāpēc es nekad vairs neiešu uz satori grāmatnīcu daina raksta: es esmu sapuceejusies, ja nu mums tajaa satori tomer sanaak ieiet:)
un stāsts ir šāds. visas sakritības ar īstenību ir jaušas.
nu mes tur iegajam, ari pec teatra un ta meitene, kas tur strada, vina mums ir pazistama no koju laikiem un vina prasija - jus no teatra? un mana draudzene teica - ka tu zinaji, un ka te laikam visi nak pec teatra. un vina skatijas uz mums abam un teica draudzenei - tu ta izskaties. un tad vinas abas paskatijas uz mani un es ari uz sevi leja un neko nevareju pateikt.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |