|
|
|
Janvāris 3., 2009
 | 16:33
Šorīt agri devos ceļā no Kuldīgas uz Saldu, ceļš bija tīrīts, bet vēl balts, mašīnu nebija nemaz, un tās egles ceļmalā stenēja no zaru smaguma. Protams, reiz pa reizei atkal iedomājos par saviem iekšējiem orgāniem, īpaši par to, ka acis arī varot izmantot (skatīt iepriekšējo ierakstu), bet kopumā es braucu diezgan labi. Pa ceļam klausījos vidusskolas laikā ierakstītu kaseti ar skaidri saklausāmām pauzes pogām starp dziesmām, jo tās, protams, bija rakstītas no radio, paņēmu divus jocīgus stopētājus un ticēju, ka esmu gothamas pilsētā, kur pazudis laiks.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |