|
|
|
Decembris 18., 2007
 | 10:45
man šķiet, ka esmu tajā dienasgrāmatas rakstīšanas posmā, kurā negribas vairs rakstīt kaut ko jautru, foršu vai smieklīgu (ko centos darīt līdz šim, un jums nav jāsaka, ka man ne pārāk labi tas sanācis), bet ka gribas sākt rakstīt kaut ko īstu, par īstām lietām, par īstām cīņām, kas man ir kā kristietei un ko es labi apzinos, ka tās var izrādīties nāvējoši garlaicīgas. es domāju par to visu laiku, ka krunka ir mēģinājusi īstenībā slēpt šo savu visbūtiskāko personības daļu. un tāpēc es tagad domāju par krunkas nāvi un kaut kā jauna piedzimšanu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |