|
|
|
Novembris 21., 2007
 | 12:03 - orhidejas
Kad beidzot esmu nolēmusi par kādu augu pa īstam rūpēties un no sirds censties, lai to nenobeigtu, kas visdrīzāk notiks tik un tā, ja reiz tas ir nokļuvis pie manis, jāvaicā ir tikai - kad tas notiks. Man jāaizkavē manas orhidejas nāve, lai tur vai kas. Ticība labajam nav maz, es sevi iedrošinu. Taču frustrāciju rada ne tikai internetā atrastie padomi mēslošanai, stādīšanai un poda izvēlei, nemaz nerunājot par lielisko ieteikumu laikā no novembra līdz martam turēt augu 4-6 stundas tiešā saules gaismā. Katram kolēģim arī ir savas domas par to, cik bieži un kā būtu jālaista, lieki piebilst, ka šīs neatsveramās tēzes nonāk klajā pretrunā viena otrai uzreiz pēc to izteikšanas skaļi. Taču vienmēr, VIENMĒR ir tā, ka šīs gudrības uzklausu vienatnē un nekam neder paskaidrojums, ka x un y teica lūk pavisam ko citu, jo katram mājās ir kāds veiksmes stāsts, kas audzēts tieši pēc tikko izteiktās receptes. Un tā kā es pati neko nejēdzu no puķkopības, tik ļoti nejēdzu, ka pat nezinu, kurai no visām orhideju šķirnēm manējā vispār pieder, tad esmu viegls mērķis visiem, kas grib izteikties par šo tēmu.
Vismaz tik daudz es saprotu, ka jāizvēlas ir tikai viens audzināšanas ceļš. Kāds riez teica: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība", sounds good. Jāpalasās, vai viņš nav neko teicis par puķēm.
|
| 23:36
šodien ir dikti sūdīga diena. gribas īstenībā dzert.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |