|
Novembris 1., 2007
| 21:42 - stereo tipi ir tā drusku stulbi, kad tu esi uzbūvējis noteiktu priekšstatu par kādu cilvēku (un ne jau dažu dienu laikā, bet teiksim, gada), saklausījies visādus tekstus, ko viņš saka, ir teicis vai jau esi izdomājis, ko viņš varētu teikt par vienu vai otru lietu un tev pamazām sāk likties, ka tu to cilvēku pazīsti, bet tad no zilā tīrā gaisa nokrīt kaut kas pilnīgi šokējošs, kaut kas tāds, kas liek tev kaunēties par savu augstprātību, par savu izdomas trūkumu un nemākulīgo 'pareģošanu'. Apmēram tā, it kā tev būtu kaudze ar šortkatiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir kļuvuši nederīgi vai pat maldinoši vai pat ļaundabīgi, bet tu to esi pamanījis tikai pēc tam, kad tos esi simtiem reižu izmantojis un pēc tiem vadījies, tiem ticējis un vēl stāstījis citiem, cik tas ir droši un, protams, jau sen atmetis nekad nebijušu vēlmi tos pārbaudīt. Nu tā kā tāds idiots.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |