|
|
|
Februāris 12., 2007
 | 18:19
Zin kas man uzdzen vislielākās skumjas? ka es ne mirkli nespēju pārstāt domāt par sevi. un ne tikai. arī sevi žēlot. un ne tikai. arī raudāt par sevi, domājot un žēlojot. es esmu iemācījusies to visu apvienot, arī tagad, kad man dzīvē točna nekā netrūkst - man patīk mans darbs, man veicas, mani novērtē, ir dažādi un interesanti cilvēki, gudri, tā ka var muti vaļā sēdēt un klausīties. Nu viss man ir un nekas mani negarlaiko. Un tāpēc es garlaikoju pati sevi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |