|
|
|
Novembris 23., 2005
 | 15:25
ir tā it kā tu būtu cerējis uz kaut ko jau kādu zināmu laiku un varbūt laiski izlicies, ka esi to piemirsis un ka tas tevi nesatrauc, bet nu tā doma nekur nav pazudusi un ir jau gandrīz, var pat teikt, vairāk kā skaidrs, ka tu to dabūsi un tāpēc zināms vieglums un arī reiz pa reizei maziņš satraukums (kā tas būs) un sajūsma par to, cik forši pats esi spējis izdomāt visu tālāko notikumu attīstības gaitu pēc TAM, un ja vēl tas tiešām notiktu, par ko nav šaubu, tad, ak cik viegli iedomāties, ka esi viens liels veiksminieks šai pasaulē.
un ir tā sajūta, it kā pēc šādām netendenciozām zināmu laiku ilgušām pārdomām tu atskārt, ka TAS vienkārši nav noticis. zinātāji teiks, ka to skumjā vārdā varētu arī par idiotismu nosaukt. Ja būtu, kam notikt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |