|
|
|
Maijs 17., 2005
 | 15:06
bambuskoka lapiņas galotnē tiecas uz stikla pusi, domādamas, ka nokļūs ārā. viņas neredz stiklu. un arī to, ka ārpusē ir auksti. viņš jau nesaprot, muļķa koks, ka ir Latvijā. Viņa ūdens glāzē ieliktās saknes stiepjas arvien garākas un garākas, domādamas, ka dabūs drīz zemi, no kā baroties.
vieglāk taču būtu ņemt un izmest to koku pa logu.
augiem datorpuikas apciemojumi nāk par labu. es izliekos, ka mīlu šos botāniskos izdzimteņus un laistu kā gādīga namamāte, lai redz, kā rūpējos par lietām. bambuskoks jau sen būtu otrpus logam, neba puikiņš.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |