|
|
|
Aprīlis 27., 2005
 | 13:22 - māja
katrreiz, kad braucu mājās, mani sagaida kaut kas īpašs. Visbiežāk gan ir sarūpēts kas elegants man par šausmām, bet reizēm atkal ir pavisam labi.
pēdējoreiz piemēram bija tā - kad ierados, tētis speciāli par fgodu manai ierašanās reizei bija sakrāmējis uz sakrandzeltenā kamīna grāmatas ar dažādu krāsu vākiem un tad lika izvēlēties. Māsa grib rozes vārda krāsu, man patīk, kādā krāsā ir grīda, māte grib glancētu, es matētu. tēvs ķieģeļus ar skābi nolies, lai izskatās veci, māte domā, ka tad viss sagrūs. Mēs ar māsu gribam galdu virtuvē bez lakas, māte kategorsiki pret. kādam no mums šeit ir jābūt autoritatīvam kretīnam, lai ieviestu kārtību. lai gan es pēc dabas esmu miermīlīga būtne.
vakar mamma zvanīja un paziņoja, ka ir nokrāsots žogs. ak jā, esmu atmetusi paradumu jautāt - kādā krāsā. tas ir vēl viens būtisks raksturlielums - mēs katrs vienu un to pašu redzam pavisam citādi vai arī ja redzam tāpat, tad esam nosaukuši to citādi, it kā pirmo reizi būtu satikušies un nevienojušies, ka dzeltens būs šitāds.
un diezvai tāda ģimene, kāda ir manējā, vispār ir spējīga uzcelt vienu kopīgu māju.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |