vakar četras piemīlīgas būtnes gribēja skatīties forestu gampu. vietā, kur televizoram nav antenas. viņas sprauž matadatas, sprādzītes, atslēgas nabaga tv kastes atverītē un uz maiņām iet stāvēt pie aparāta, lai tas nedūktu. pēc kāda laiciņa viņas nepārdomāti ātri padodas, atbrīvo paklāju no mēbelēm, salien guļammaisos un sāk spēlēt dziedamspēli (un jebkurš būtu sajucis prātā no malas klausoties). spēle tāda - viens dungo(labākajā gadījumā) vai uz lalala vai nanana dzied dziesmiņu. un tad pārējie min. dažiem pieprasa uz k k k dziedāt, dažiem uz f f f (sliktākajā gadījumā). kaut kas uz ugadai melodiju. lai gan no malas jau nepateiksi, ka tā vispār ir kāda melodija. kāda no būtnēm izklausās, ka ar ta ta sit tikai ritmu, uzkrītoši izsaka apgalvojumu: "īstenībā es Jums patīku" ikreiz, kad pārējās locās smieklos. cita atkal izvēlas no jauniešu kora repertuāra dziesmu, kas visdrīzāk skan pavisam citādi, bet kuru arī pēc īstās skaņas neviens nepazītu. un tad ir viena, kas pilnīgi garlaikota ik pa laikam ierosina pārtraukt spēlīti. tā, kas dziesmu svētku repertuāru pārzin kā savus piecus pirkstus, iemanās vienu piemīlīgo būtni apsaukāt neizturami dumjās varones (kā viņu sauc?) no idiota vārdā, kas uzdod vislaik pilnīgi vienus un tos pašus jautājumus, redziet, idiotu tikko izlasījusi. un visu laiku viņa meklē miškinu, it kā būtu viņu pelnījusi. jā un tad nez no kurienes divām līdz šausmām kautrīgām būtnēm (viena no tām - miškinapsēstā) ievajagas pačurāt. jāiet cauri koridoram uz kāpņu telpu, kur ziemas laikā mēdz nakšņot bezjumtnieki. kamēr viena čurā, otra stāv ārpusē, lai nedzirdētu, kā tā pirmā čurā. un otrādi. kad nu abas laimīgi atvieglojušās, viena izdomā, ka nu ir īstais laiks sastingt bailēs, un pēc neliela mulsuma mirkļa bēgt no nezināmiem ļaundariem kāpņutelpā, otrai atkal ne mazākās grūtības nav acumirklī prātā inscinēt nejaušu nožņaugšanas gadījumu un iedomāties nākamā rīta preses pirmās lappuses ar baisiem skatiem un viņas fotoattēlu pie svecītes skolā, kur tā reiz mācījusies un kurā visi to atceras ar gaišu piemiņu.

loģisku beigu nebūs. nekad nav.

darbojošās personas: krunka; </span>savaistaba; </span>aizdoma un uppe (nereģistrēts lietotājs)

tagad skatamies, kādas būs piemīlīgo būtņu pretenzijas:)