|
|
|
Augusts 2., 2004
 | 10:11 - sanktpēterburgas vilcienā
mākslīgās sarkanās padomju ādas sēdekļi un sapratums, ka nekas nav mainījies kopš tās reizes, kad pirmo reiz braucu ar vilcienu pirms septiņpadsmit gadiem - vienīgi toreizējos koka sēdekļos bija daudz vieglāk iebakstīt cepumu drupačas.
man šķiet, ka vilciens mazliet apvainojās, ka mēs tik ātri kāpjam laukā - rēzeknē un nevis rašā. viņš pilnīgi noteikti ir apvainojies, ka tieku līdz 63 lappusei savā janiegūtajā papīru kopā.
kurš gan nekļūtu līksms bez gala, kad acīm paveras latgales plašie lauki un āres un ausīm mīlīgā mīkstā latgaļu mēle,un atkal acīm rāznas ezers un mākoņkalns un svešinieks baltā žigulī (zirgā) ar digitālo kameru, kas liek mums aizdomāties, vai tik tas nav rāznas ezera un zemes ap to jaunais īpašnieks, kas laipni piedāvā nobildēt tos, kam vēlāk atsūtīt rēķinu par īpašuma izmantošanu. otrs variants bija tāds, ka mēs vienkārši nokļūsim kādā internetlappusē ar visai apšaubāmu izcelsmi un nepārprotamiem pakalpojumiem, ko tā piedāvā.
vakarā pēc laiviņbraukšanas un pirts un izjādes ar labu "viktorija" velosipēdu, bezātrumnieku, bezfīčnieku, bez bremžu, ar elegantu stūri un uz kura mierīgi var sēdēt taisnu muguru, tātad pēc tā visa, mēģinam sagaidīt cosmos uznācienu jaunajā vilnī. nespēdami izturēt visu kas skan pirms tam, pavisam nemanot sākam sarunāties krieviski, izdomājot jaunus teleseriālus, tv šovus un igaunietes dziedājuma laikā pat top himna ar nosaukumu "Why" - tur tādi vārdi: don't leave me, i love you, don't break my heart, why don't you love me. stay by my side, stay forever, i love you do you love me too.un piedziedājums why why why, aizkautas cūkas nebalsī - katrs pa vienam un tad visi kopā. un āreče cosmos jau klāt.
pēc tam ugunskurs un manas omītes iztecinātā kandža sajaukumā ar apelsīnu sulu, hosē juzē serenādēm, siera, gurķa un tomātu šķēlītēm šķīvī. dikti mīlīgs vakars ar trīs manis ieraudzītām krītošām zvaigznēm un trim krītošām vēlmēm. ja vien es spētu atcerēties visas vēlēšanās, kas iedomātas zvaigžņu lietu pētniecības grupas laikos (es, māsa un draudzene liene, vatētās segas uz balkona un līdzās karstajām vēlmēm par jauniem skaistiem prinčiem pie apvāršņa arī kvēla vēlme nenosalt), tad tagad, zinot, kas nav gājis cauri, vismaz neievēlētos to pašu. Vajadzētu veikt pētījumu - reālus procentus, cik no kritušo zvaigžņu daudzuma piepildās. parunāšu ar draugiem sociologiem.
svētdien kaltējam savas miesas saulē un viļamies aļģēm pārklātajā rāznā. nu nekas. viss tāpat bij uz goda.
|
| 12:39 - yoko pieprasa erotiskus, shaushaliigus, sensacionālus, spokainus stāstiņus iz Rēzeknes pasākuma
lai kā līdz šim būtu centusies no tā izvairīties, draugu pieprasījums paliek draugu pieprasījums, kam atteikt neieteiktu neviens, man domāt.
erotiskākais, protams, bija mākoņkalnā pēkšņi uzietā estrāde, aizaugusi un nenormāli seksuāla viņa tur stāvēja viena un pamesta, līdz mēs - es, dekarts, elle, ilzīte un hosē juzē - uzskrējām uz tās kā rokzvaigznes un raustoties mīlīgā katram pašam savā ritmā, koncertējām. Estrāde, protams, momentāli kļuva ne tik mežonīga, bet ne mazāk pievilcīga, ar pelēku romantisku betonētu uzlējumu uz skatuves un mazām neķītrām, izdangātām bedrītēm tajā.
nu vai gana erotiski?
es varētu vēl par fotogrāfa peldbiksēm pastāstīt, bet tas jau būtu pārāk naturāli.
|
|
|