|
|
|
Jūlijs 21., 2004
 | 10:27 - klavieres
vakar dailē pa lēto noskatījos pianistu. raudāt jau katram sagribas ik pa laikam, man sagribējās visu to laiku. izejot no kino, dzirdam vācu valodu uz ielas. pēc tam spalvās, satiekot labus ļaudis, fonā (brīžiem ne tik daudz fonā kā skaļi un tieši ausīs)klavierspēle un šorīt no rīta avīzē raksts par holokaustu.drūma ir šī planēta
|
| 15:43 - ...
Es zinu, tads neredzets skaistums no sarkasma manii,
Ta vien gribas apsesties, pieraut celus pie zoda un raudat,
Kamer iztek viss skidrums, reiz pludis tanii, Ko medza par manu kermeni saukat.
Bet kas izskatas pavisam jokains, tads ka nevar pazit. Laikam esmu beigta.
|
| 15:44 - tērbatas ielas bruģis
nolijis baloža asinīm. pa ceļam uz tikšanos ar draugu, ar ko pusdienas paēst kopā. un tad viņš tur vāļājās, balodis, it kā nepaspējis uz trotuāra tikt. tik ļoti pelēks un nekustīgs ar sarkanu galviņu tāpat kā vakardienas pianistā ebreji. viņiem tikai vēl bija drēbes
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |