|
|
|
Jūlijs 8., 2004
 | 09:37 - pagrabstāva dušas sindroms
vai esi mazgājies dušā bez gaismas? tā vien prasās, lai ainu papildina auksts un nevis karsts ūdens. durvis atstātas puspavērtas, lai kaut nedaudz ietiktu gaismele. čamdos gar šampūnu un ceru, ka tas ir šampūns. kad tas izslīd no rokām un ar troksni atsitas pret flīzēm un nezin kāpēc iečīkstas durvis, es salecos un nupat nupat ir sajūta, ka kāds tūlīt tērpies mazā melnā cepurītē ienāks un mīļi apskaus mani ar klavieru stīgu...pēc 5 sekunžu domāšanas, veikli saģērbjos un 3 sekunžu laikā jau esmu no pagrabstāva uzšāvusies trešajā stāvā.bāc , atslēgas caurums nudien varēja būt lielāks. no iekšpuses, klikt. pašinscinētas, pašiedvesmojošas un viegli stimulējošas šausmas.miers
|
| 17:34 - ten dence
man jau šķiet, ka visiem, ne tikai man, ir tendence tendenciozi norādīt biedram uz viņa nepilnībām, uz mirkli sajūtot iespēju viņu pazaudēt, mazliet saraudini otru un saraudinies pats un tad ātri mēģini vērst visu par labu, it kā nekas nebūtu noticis. tas dod tādas emocijas un tādu prieku pēc tam, kad viss laimīgi atrisinājies, ka tāpēc vien man liekas ļaudis lecas un ir gatavi riskēt ar attiecībām šī mirkļa dēļ. protams, ir arī otrs - ļaundabīgs lekšanās nolūks - lai panāktu tekstu "viss cauri". tā kā uz šīs zemes visi viens otru nemitīgi pārprot, te mācība ir tikai viena - beidziet dirsties
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |