> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 13., 2007

14:51 - moskīti tieši pirms laišanās miegā man ir jādara neiedomājamas lietas. pirmkārt, man ir pilna istaba ar odiem, es nezinu, no kurienes viņi rodas, dzīvoju trešajā stāvā, turklāt vecā mājā ar tik augstiem griestiem, ka var volejbolu mierīgi spēlēt, un var pat teikt, ka dzīvoju piektajā stāvā. tātad pa logu viņi nevarēja ielidot. līdz ko nodziest gaisma un es sāku iemigt, tā tūlīt manu iecerēto nodarbi rupji pārtrauc cietsirdīga spindzoņa nakts garumā, pie ausīm un gar atkailinātām ķermeņa daļām, kā jau to varēja iedomāties. Tas vēl nav viss, odi, protams, arī mēdz kost. Viņi parasti iekož, izsūc vajadzīgo asiņu devu un ar Dievu. Tad nu es nolēmu paciest vienu kodienu, ja tas man garantētu naktsmieru. Bet šie manējie lietai pieiet daudz radošāk, viņi iekož, bet asinis nesūc, tā nu pret rītu esmu nokosta jēla un nokasījusies tā, ka aiz nagiem vairs nekam citam nav vietas. Es, dabīgi, esmu dažreiz izvēlējusies viņus mēģināt nogalināt, kas manas vājās koordinācijas dēļ pusmiegā nekad vēl nav izdevies līdz galam. Tad nu lūk, mans vienīgais risinājums (ar kuru es paglābju sevi ne tikai no viegliem miesas bojājumiem, bet arī no drošas neizgulēšanās un slikta darba izpildes nākamajā dienā) ir pretodu līdzeklis, ar kuru ik vakaru viegli iesmidzinu seju, matus, rokas, plecus, kaklu un muguras augšdaļu, sākotnēji sliktu dūšu izraisošais aromāts tagad šķiet pat patīkams, turklāt visas vasaras garumā es šo smidzekli, piedienīgā veidā, izmantoju tikai trīs reizes! tā lūk.

(iemels niekus)