|
Decembris 19., 2006
| 10:45 - summary šodien atgriežas māsa. ne uz visiem laikiem, paldies d. viņai atkal būs tas stulbais mīkstais L, ar ko atbrauc visi no vāczemes. jurim arī bija tas akcents, viņam šoziem būtu 25. vēl šajā skaistajā laikā es domāju par šo:
svētki svētki ejiet prom ātrāk augstāk tālāk
un par to, ka nemazām nav tādas gribēšanas vairs.
pieci olimpiskie apļi ir mūsu bakalaura kursa himna.
sapņos arvien biežāk es redzu sevi apkaunojošās elegantās pozās. vienu nakti redzeju marinu, ar kuru kopā mēs likām eksāmenu. viņa sēdēja man blakus, es neko nezināju, viņa man deva norakstīt, pienāca skolotāja (no Arsenāla laikiem Ivetiņa) un uzrakstīja marinai uz lapas mīnus viena balle. un tā trīs reizes. es lūrēju galdā un kaunējos.
yoko beidzamajā laikā man zvana, tikai kad redz mani sapnī. es varu derēt, ka viņa redz kaut ko neķītru, bet neko nestāsta, tikai iesmīn.
un ziniet, man ir foršs darbs.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |