10:30a |
mana nāve braukā mellā mašīnā ar gaiši zili uguntiņu. brīnums. par ko viņš tik vīrišķs - tas brīnums. un nevajag man brīnums akuzatīvu. es meklēju lokatīvu. lokomotatīvu uz sliedēm kā drezīnu ar skaidru atiešanas laiku. ar eļļainām ceļmallapām un in-out-in. nē out-in-out. augšā lejā augšā Maya, tu man jautāji par ko tik skumīgi posti. es muldēju par grāmatplauktu augstumu. es nezinu. tas rodas milimilimetros starp pirkstu un klaviatūru. vai starplaikā starp viens un divi, bet nav trīs. bet vismaz daudzmaz godīgi. daudz maz daudz maz viens divi viens divi ritmi un ornamenti un kurš būs tik drosmīgs? kurš pateiks ka nav ne ritmu ne ornamentu jo vienu reizi pulsē tu lai citam elpu ievilktu bet mākoņi. pilnasinīgi septembra mākoņi. un tu aptieka - čorts. es lasu tavu frendlisti bet netieku pie tavām tabletēm. un tu capslock? kur tu to savu līdzsvaru, jei bogu, līdzsvaru regulē? un kur jūs visi slēpjaties, ka šitādi mākoņi īstie septembra mākoņi. |