Braucot mājās pārbāztā.. 

ceturtdien, 23.09.2010 @11:10 pm | Amnestija un Objektivitāte

Braucot mājās pārbāztā trolejbusā, Es galapunktā pamanijos iesēsties priekšējā vienvietīgajā beņķī. Parakājos somā un izvilku Justīni, kuru atsāku lasīt no vietas, kur viņa nonāk klosterī - es teiktu, viena no trakākajām ainām visā grāmatā. Pēc minūtēm piecām, pamaniju, ka blakus stāv + / - 16/18 gadīga meitene, kas lasa manas grāmatas saturu. Lūk, likās, ka izlasot pāris rindkopas, viņai tas saturs liksies pretīgs un viņa izbeigs lasīt, bet nē, redz! Turpina lasīt gandrīz vai līdz vefa tiltam. Un tās ir kādas (sākot no 68lpp - eng)9 lpp.

Tas lika aizdomāties par kaut ko. Bet par to varbūt citreiz.