Melanholiķa atvadu dziesma

Melanholiķa atvadu dziesma,
čaukstošo lapu klusās vēdas.
Melnas tintes atstātais traips
balta papīra bezgalībā.

Gaišais alus un cigarete,
Riebums pašai pret savu dabu.
Gaiša smaida radītais stars
riebīga rakstura bezdibenī.

Neatbildētas mīlas sāpes,
bauda par mūžam plosīto sirdi.
Dvēseles drumslu asās šķembas
asiņojoša gara pēdās.

Melanholiķa atvadu dziesma.

Mūža garumā.