plastmasas ziedi, piespiedušies pie manas galvas ādas un matiem, likās tik skaisti. es nobraucu ar roku caur tiem, skatoties uz sevi spogulī. tajā brīdī es saskumu.
Skaistums. it kā tas ir īsts, bet tomēr nē. Ap manu galvu bija neīsti ziedi, bet tas nav saskumšanas iemesls.
vēl skumīgāk man palika tad,
kad sapratu,
ka neīstums jau nav man tikai ap galvu,
bet viss apkārt
viss
neīsts.