| Skaistumam nē, vēl pavisam nedaudz... |
[15. Nov 2007|21:31] |
Pēdējā laikā itin bieži piefiksēju to, ka laiks paiet pārāk ātri, jau ir gandrīz novembre beigas. Mani nu nekādi negrib pamest sajūtas, ka kaut kas nav tāds pavisam īsts. Sajūtas kā pasakā, jo viss notiek tā kā es vēlos. Tagad tik Ēģiptē varētu notikt tas, ko es tā pavisam klusiņām esmu iztēlojusies, un tad jau visiem būtu skaidrs, kas tas īsti ir.
Vakar izlasot mail kļuva tā pavisam silti ap sirdi, jo es saņemu neskaitāmas iespējas un tas ir manās rokās šīs iespējas izmantot un nevienu nepalaist garām.
12 naktis un 13 dienas, tas varētu būt tā vērts.
Ar saņemšanos gan tā pašvakāk, bet nu saņemšos, tik sagaidīšu vēlu nakti un tad saņemšos, kādas lapas 3, jo es gribu kādu no pienākumiem svītrot no darāmo darbu listes, 20.11 varētu būt diena kad pārņem tāda kā brīvības sajūta.
Zēl, ka cilvēks pie kā tik tikko esi sācis pierast dodas prom un viņa vietā nāk kāds cits. Šodien nospriedām, ka viņš visticamāk nebūs visai runīgs, jo izskatījās esam pārāk pareizs...
Es mīlu un mani mīl, bet biki bail. |
|
|
