| hmm.... |
[13. Jan 2004|18:27] |
|
"Ja tavā ledusskapī ir pārtika, tev mugurā ir drēbes, jumts virs galvas, un vieta, kur gulēt, tad tu esi bagātāks par pārējiem 75% cilvēku, kas dzīvo uz šīs pasaules.
Ja tev ir nauda bankā vai makā un vēl kādi iekrājumi, tad tu esi viens no 8% pasaules bagātāko cilvēku.
Ja tu šorīt pamodies vesels, nevis slims, tad tu esi laimīgāks nekā tie miljoni, kas šonedēļ neizdzīvos.
Ja tu vari izlasīt te rakstīto, tad tu esi daudz laimīgāks, nekā divi miljardi cilvēku pasaulē, kas vispār nemāk lasīt."
Kādēļ mēs to nekad neatceramies, kādēļ mēs sev neļaujam būt laimīgiem? Kādēļ mēs sev uzstādām neskaitāmus mērķus, un tikai pēc viņu sasniegšanas varbūt varēsim būt laimīgi, bet varbūt arī nē..... |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/160598/1406) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) bafucis |
|---|
| Date: | 13. Janvāris 2004 - 18:43 |
|---|
| | hmmm... | (Link) |
|
njaaa....viela paardomaam! :))) interesanti! :)
Es tikko sevī pārdomāju, kas ir un kas nav laime. Un šodien, šobrīd es esmu laimīga, bet kāpēc- to es nezinu.
Un mērķis ne vienmēr tuvina laimei, jo tas, kas mūs sagaida galapunktā, mums ne jau katru reizi ir zināms :)
Būt laimīgam tagad, šodien, tūlīt- tas ir jāmāk; tam ir jābūt ilglaicīgam mērķim, kura sasniegšanai vajag tik maz: gribu un ticību, gaišas domas un vēlēšanos :)
taa jau vinjsh ir... Shodien es juutos laimiiga, bet vakar, kad rakstiiju, taa nebija.... varbuut tadeelj taa druumaa noskanja?? Bte varbuut es tam ticu patiesi... :) | |
