|
May. 5th, 2006|11:26 am |
alkstu tevis gatavotu
tevis grieztu jēra gaļu
tavus baložu spārniņus
tavus paša kaulus
rītos ieelpot tavu smaržu
apskaut tavus plecus
un sagūstīt sakrustotās rokas
kā ūdens dvēselei...
kā asins malks
lai kas ir apkārt un mūs ietekmē
kas izmaina un izvaro
tas neatsver neko no dzīves ar tevi
neko neatņem...
tikai pār acīm novilkt tavu ādu
tikai ar tevi noasiņot...
viss, kas notiek
nespēj no šīm domām atsvabināt
tavi amuleti, tavas acis
tavi baušļi un raksti
ar tevi mirt un domas
ar lietu un svaigumu satracinot
paliec, kur esi
es neaiziešu
glabā šos vārdus kabatā
lai pavada ceļā
lai ietin mūsu palagos augumus
un mūsu veļā netīrajā...
|
|