|
Feb. 12th, 2006|09:26 pm |
|
Vienīgais, kas īsti nav mainījies, ir Traksimuss. Pirmais, ar ko viņš mani sveica, bija nievīga vīpsna. Likās, ka viņš uz mani skatās kā augstprātīgs un neiecietīgs arhimags uz skolnieku, kas tikko izgāzis visvienkāršāko maģiju, kuru gatavojis trīs gadus. Jau toreiz bija skaidrs, ka viņš savā formālajā audzināšanā nekad nebija saskāries ar nepārprotamo spēku, ko mūsu "sugai", sniedz pašu asinis. |
|