| Gandrīz 2,5 mēneši |
May. 10th, 2015|10:37 am |
Nu ko, atzīmei "divi bērni" teju sasniegti 2,5 mēneši.
Madarai viss labi, aug pēc plāna.:)
Sākums mums abām bija grūtāks nekā ar Lieni. Pirmkārt manis pašas un ķeizara operācijas pēcatlabšanas dēļ, jo šoreiz vairākas nedēļas nogales mani pārsteidza gan augsta temperatūra, gan neliels acu iekaisums un aukstuma pumpas, gan arī gripa. Nācās iziet arī antibiotiku kursu.
Otrkārt, pirms sāku ieviest gulētiešanas rituālus, vakari mazajai pirmajā pusotrā mēnesī bija izteikts adaptācijas laiks (vide, mana ēdienkarte) un koliku cīņas klubs (par laimi, ne pārāk gari tie vakari).Arī pēc ciemiņiem pirmajā mēnesī visa nākamā diena bija satraukuma pilna.
Nu jau izveidojies ēšanas un gulēšanas grafiks, aptuveni tas pulkstenis jau kļuvis paredzamāks. Dažkārt man tiek uzdāvinātas pat trīs stundas saviem darbiem. Labi guļ laukā, īpaši priekšpusdienā. Lai gan guļ garākus ciklus, tomēr naktīs mostas.:( Tik pāris reizes nogulējusi 3.5 stundas no vietas, visādi citādi tās pārejas uz nākamajām miega fāzēm ir arī mans mošanās laiks, ir naktis, kad esmu modusies ik pēc stundas. Cenšos tagad mācīt iemigt patstāvīgi, kas no rīta un dienvidū ļoti labi izdodas. Šajā ziņā ar Lieni rīkojos galīgi aplam, ucinot un žēlojot pie katra pīkstiena. Šoreiz esmu apņēmusies panākt, ka noguļ to nakti, un cerams, ka ilgi nebūs jāgaida.:)
Vēl arvien tinu autiņos, jo tās roķeles tik stipras un kustīgas, ka mazā bieži vien sev tā labi iebliež pa pieri un degunu, ka gribot negribot acis vaļā.:)) Arī baltais troksnis ir mans palīgs un draugs. Arī man tas palīdz labi iemigt. Miega tiešām maz
Nu jau kādu laiku interesējas par mantām un skaņām apkārt, seko līdzi kustīgiem objektiem, jau precīzāk kontrolē redzi. Skaidri atšķir cilvēkus. Izskatās, ka šai meitenei koncentrēt savu uzmanību uz kādu lietu gana labi izdosies. Nomodā var nogulēt šūpulī, mantās raudzīties un par mani aizmirst pat 20 minūtes. Fiziski labi attīstīta, galviņu tur labi jau no dzimšanas.
Mēģina kontrolēt savas rokas. Nejauši ir sanācis aizķert arī kādu mantu.
Tagad mums izdodas arī pieklājīga saruna. Ļoti liela pļāpa un priecājas, ja kāds izdomā ar viņu patērzēt. Dzīvespriecīga un smaidīga.Māk pūst burbuļus, ūjina un ķerkst, mēģina atkārtot skaņas, ko dzird (nedēļu atpakaļ viņa sāka atbildēt ar ķerkstēšanu, tā varam ilgi, ilgi noļerkstēt :)). Dusmojoties saka smuku "gēņ".
Lielajai māsai mazākā ļoti mīļa šķiet, visu laiku cenšas man tagad palīdzēt, dažkārt gan ir tik uzbāzīga, strauja un skaļa, ka noved mazo līdz raudām. Cenšamies skaidrot, kā mazā māsa jūtas un kā labāk ar mazo komunicēt. Ir greizsirdīga, bez tā jau nedzīvojam. Jo pieradusi būt uzmanības centrā viena pati. Labi, ka ir omīte, kas ir liels palīgs man un var nodarboties ar lielāko.:)
Uhh..un PLĀNI. Tie man šogad ir grandiozi. Šogad jūtos tik sievišķīgi kā nekad iepriekš: daļu mājas gribas skaisti iekārtot (sāku jau ar durvju ģenerālmazgāšanu, tas nu gan būs karalauks šajās lielajās platībās :D) un izmest visus krāmus; daudz gardu ēdienu pagatavot (iedvesmas avots tīri materiālistisks - iegādāta jauna cepeškrāsns, skaista dolomīta galda servīze un glīti linu galdauti); iedibināt ģimeniskas pankūku svētdienas; iegādāties vai pašai pašūdināt skaistas kleitas; ataudzēt dabiskus Latvijas pelēkos matus (nekrāsojot); pašmācības ceļā apgūt ko jaunu lietišķajā etiķetē (nu sievietes jau nevar apstāties); atsākt skriet; iemācīties pagatavot ziepes; ar Lieni sēdēt dārzā un šo to par pasauli vēl vairāk izstāstīt (diezin kur viņa iemācījusies to meditēšanu un runāšanu ar Dievu? Ne jau tajā multenē "Ogijs un prusaki"); atgriezties pie masāžas prasmju apguves, kas man tik ļoti vienmēr patikusi (pirtnieces vārdi: Vai maz mājās zina, cik Tavas rokas ir labas? Es: Jā,zina :)); šo to vairāk iegādāties un apgūt no dabiskās skaistumkopšanas, lai varētu aicināt ciemos draudzenes, kopā praktizēt apgūto, tarkšķēt un laiskoties labsajūtā.
Kaut tam un vēl visam citam pietiktu laika, enerģijas un gribasspēka :)
Dāmas, sveicieni Māmiņu dienā! |
|