| Pirtīža |
Mar. 28th, 2015|09:07 pm |
Nu tad nedaudz par Madarai organizēto pirtīžu.
Kā jau minēju, to saņēmām dāvanā, jo mūsu Madara no pirtnieku paziņu loka bija pieteikusies pirmā. Pirmo vanniņu jaunkundze saņēma savas dzīves 10. dienā, ļoti tuvu laikam, kādu noteikuši bija mūsu senie senči.
Jāsaka, ka sākotnēji rituālu biju idealizējusi,jo iedomājos, ka visi bērniņi rituāla laikā ir mierīgi un pēc tam naktī daudz un labi guļ. Mūsu gadījumā bija mazliet citādi, taču tas nekādā ziņā nemazināja to fantastisko sajūtu par mirkļa nozīmīgumu, atļaušos teikt, diženumu, jo sajūtas viscaur bija "lielas".
Pirtīža sākās ar manis un kundziņa, pēc tam arī mūsu visu trīs, attīrīšanu. To pirtnieki veica ar attīrošo augu kvēpināšanas palīdzību (mūsu gadījumā izmantoja vībotni). Pēc attīrīšanās varējām sākt sagatavošanās darbus. Tētītim bija jāiekurina krāsns, izmantojot tikai liepas (jo Madara ir meitene) un pīlādža (aizsardzībai) malku. Pagales bija jāliek pa pāriem, uguns krāvumu veidojot akas formā (pāra princips krāvumā nozīmē bērna spēju vēlāk dzīvē dzīvot saticīgi um pasargāšanu no vientulības).
Kamēr kūrās pirtiņa (tai jāiesilst līdz 37 - 40 grādiem, ne vairāk, lai bērniņš nepārkarstu), tētis devās sagatavot vannas ūdeni (parasti izvēlas avotiņa ūdeni) tā karsēšanai uz atklātas uguns, savukārt mans uzdevums bija izvēlēties zālītes bērniņa vannītei, tādējādi dāmai novēlot kādas konkrētas rakstura īpašības un dabas spēku tā dažādās izpausmēs. Vēlāk devos uz ugunskura vietu katlā iemaisīt izvēlētos augus. Šajā brīdī nekas nedrīkstēja iztraucēt manas domas, tām bija jābūt vērstām tikai uz vēlējumiem Madarai, kā arī Ūdens, Zemes, Gaisa un Uguns mātes palīdzības piesaukšanai (jāsaka, ka šajā rituāla brīdī sajutu ko pavisam maģisku un skaistu, tā it kā tiešām mani būtu sadzirdējušas visas Zemes mātes:)).
Pirms pirtiņas vēl man bija jāsagatavo Laimas slotiņa (pirtsslotiņa no dažādu koku lapotiem zariem un augiem), bērna vannītē iemetām veco sudraba pieclatnieku (vienu no tiem, kuru kundziņa vecvectēvs pirms bēgļu gaitām apraka pie mājas pamatiem naudas podā) un kadiķa ogli, ar roku ūdenī iegriezām zaļu un sarkanu dzīpariņu, un tad jau vannošana arī sākās.
Madaru izpeldinājām puķu ūdenī, lai iesilst un atmirkst ādiņa. Šī daļa viņai ļoti patika, ķepas atlaida kā tāds vardulēns. Kad meitene bija izvannota, nopērta (pēra gan pirtniece, gan mēs abi) un pirtnieces apdziedāta (dainu spēka apvārdota), sekoja auguma masēšana ar mammas pieniņu un rudzu miltu mīklu. Šī daļa mazajai sagādāja satraukumu, jo viņai nepatika straujā temperatūras maiņa,ko radīja pirtīžai iepriekš sagatavotais un atdzisušais pieniņš (pirms to lieto, jāuzsilda pats pieniņa trauks).
Man jaunums bija pirtnieces drošā darbošanās ar tik mazu knīpu, viņa īpaši neauklējās - mīcīja, masēja, grozīja, spaidīja un staipīja bērnu, līdz tas no pārguruma beigās vairs neprotestēja. Pirtniece noteica tik, ka jaunkundze būs diža sieva, jo neba asaras lej viņa, bet ļoti cimperlējas. Kundziņš savukārt jokoja, ka sapņos meitenei tagad turpmāk rādīsies viena traka tante, kas nāk virsū ar mīklas kluci.
Sagaidījām arī sarus, kas uz beigām līda ārā tā kā tāds eža kažociņš. Sekoja pēdējā noskalošanās vannītē, iesmērēšana ar bāzes eļļu, ietērpšana baltā linu kreklā un celu jostā, ietīšana Zvaigžņu deķī (pirtniekiem ir tāda villaine, ko viņi dēvē par zvaigžņu deķi) un ielikšana šūpulī, ko pavadīja pirtnieku dziedātas šūpļa dziesmas (tajā grozā/šūpulī gulējuši jau 66. bērni, iešāvās prātā to nodēvēt par jaunās civilizācijas šūpuli).
Kamēr Madara snauduļoja, arī mēs abi tikām pie maigiem pērieniem (piemēram, mammas sazemē, ar slotām uzsildot un ar mālu iesmērējot augumu, tādējādi palīdzot viņām no jauna apjaust savas aprises, harmonizēties un iegūt pārliecību par spēju tikt galā ar visām lomām dzīvē), pēc tam kopā ar pirtniekiem baudījām svētku mielastu un izteicām vēlējumus mazajam cilvēciņam.
Un jā, nakts mums nebija mierīga. Es atļāvos mielasta laikā apēst medus maizi, kas mazajam puncim nu nepavisam nepatika :).
Nākošajā dienā dārzā, blakus vienai no vecajām liepām, aprakām rituālā izmantoto rudzu mīklas pikuci, tas ar piederas pie tradīcijas.
Ievēroju, ka mazajai jau pirmajā vakarā acu skatiens bija kļuvis skaidrāks un noteiktāks. |
|