| Pirtīža lielajai māsai (17. septembris) |
[Sep. 26th, 2016|05:29 pm] |
Sagatavošanās un nobriešana bija ilga. Nevis tamdēļ, ka tas prasītu daudz laika, vairāk sajūtas dēļ - jā, tagad ir īstais brīdis.
Zālītes un puķītes ievācu divās pēdējās vasarās.
Jau pērn sagatavoju zaļi sarkanu dzīpariņu. Uzmeklēju to otru atlikušo piecu latu sudraba monētu, kas dzimtas mantojumā. Laikus sagatavojām kadiķa oglīti.
Vasaras pirmajā pusē saldētavā paguvu noglabāt mammas pienu. Tērpiem sagatavoju vienu dāvātu un vairākas aizlienētas celu jostas. Sašūdināju (aizlienēju labu šujmašīnu) sev un abām dāmām baltus lina kreklus. Kungs diemžēl pie jauna krekla nepaguva tikt. Un labi, ka tā, jo jaunais iepirktais audums man vairs nepatika, tas vecais tomēr šķita labāks.
Priekšpēdējā vakarā slapjā dvielī ietinu liepas slotiņas, iemīcīju rudzu mīklu, uzskricelēju īsu scenāriju un atbilstoši veicamajām darbībām sarakstīju dainas.
Pirtīžas dienas rītā sasēju svaigu laimas slotiņu, iekārtoju pirti un uzklāju galdu (mielastā ietilpa zāļu tēja un medusmaizes). Vannītē ieklāju baltu paladziņu, savukārt vannas maliņas izrotāju ar zaļiem pīlādžu zariem, pilnus ar ogu ķekariem. :)
Kamēr mazākā māsa laidās dienas snaudā, uz vīra sagatavotās dzīvās uguns karsēju (programmēju) ziedūdeni. Padsmit dažādu ziedu un zāļu tika iemaisītas Karaļavotu ūdenī (pirtnieki runā: Ko nu ar tiem trejdeviņiem!?! Liekam iekšā, cik var un tīk!). Kamēr aprunājos ar Dabas mātēm, Lienes tētis iekūra krāsni, akas krāvumā izmantojot tikai liepu un pīlādzi.
Jāteic, Liene par šo dzīves notikumu bija varen sajūsmināta. Viņu dziļi aizkustināja gan attīrīšanās ar vībotnes kvēpekli; gan smaržīgais ziedūdens; gan dainas, ko skaitīju ik pa brīdim ieskatoties špikeros (L lūdza man vairākas atkārtot); gan simboliskā saru dzīšana; gan ietērpšanās baltā kreklā un brīdis, kad tētis trim kārtām apjoza vidukli ar zelta jostu; gan gulēšana šūpulī un šūpuļdziesmu klausīšanās.
Pēc tam devāmies pie Lienes liepas rudzu mīklu zem zemes likt, tādējādi norokot meitenes nemieru.:)
Noslēgumā sekoja mielasts, kura laikā visi dalījāmies vēlējumos par Lienes garo un skaisto mūžu, kas vēl priekšā!
Tā nu sanāca, ka mazā māšele pamodās tikai tad, kad viss bija noslēdzies un atgriezāmies mājās.:) |
|
|