| Septiņi ar pusi |
[Oct. 14th, 2015|09:10 am] |
Pēdējās divas nedēļas mazākais ļoti strauji savās prasmēs paaudzies. Pirmais jau, pati parādīja, ka ir gatava pilntiesīgi apsēsties. Vienlaikus ar šo panākumu iemanījās pieslieties pie gultas maliņas, tāpēc tagad dzīvo līmeni zemāk. Kopš saprata, cik daudz interesanta atklājas aiz gultas malas, vairs nav apturama un negrib iemigt pati. Pasauli taču jāredz! To pasauli, kura dāvājusi jau pirmos punus (ne burtiski). Var mocīties stundu no vietas, kamēr padodos un paņemu rociņās, lai iemieg pāris min laikā. Tā kā ņemu nakts ēšanu nost, nolēmu to gulēšanas rituāla sakārtošanu atlikt uz brīdi, kad naktī sāks smuki čučēt.
Tik aktīva un rosīga, ka vairs nevaru bezrūpīgi dzert tēju, darboties pa māju vai pat mudīgi aizbraukt uz tuvējo veikalu, kamēr mazā viena pati spēlējas. Jau tā kā sākusi arī rāpot, bet tikai atmuguriski un vēl gaužām lēni, tāpēc skaļi protestē un sauc mājiniekus palīgā. Lielā māsa ir labākā izklaide, maziņš par viņas ķēmošanos smejas uz nebēdu. Arī pati ampelējas un spēlējas ar mums, grozot degunu kā tāds eskimoss.
Ļoti patīk klausīties mammas dziedāšanā.
Kopš piecu mēnešu vecuma, kad mute dziedāja tikai bā-bā-bā, skaņu krājumu papildinājuši tādi skaņu savirknējumi kā tā-tā, tē-tē, nē-nē-nē.
Dārzeņus nogaršot un regulāri ēst sāka pēc sešu mēnešu vecuma, interesi gan izrādīja jau krietni agrāk.
Un jā, pēdējās brīvdienās izlīda pirmie divi zobiņi, ilgi knosījās un gaidījām.
Un vakar beeeeidzot iemācījās indiāņu dziesmu! :) Nu jau arī pati sit rociņu pa mutīti un mēģina to indiāņu padarīšanu atkārtot.:)
Ļoti, ļoti dzīvespriecīga un smaidīga meitene. Viņa ienesīs daudz prieka, reizēm šķiet, būs tas rūķītis, kas nolīdzinās mūsu visu pārējo grumbas un nelīdzenumus. |
|
|