| Brīvdienas |
[Aug. 12th, 2014|06:24 am] |
Daudz spilgtu brīžu.
Sestdien no rīta vīrs modina ar vārdiem, ka nu pasaulei ir pienācis gals, jo viņa tuvumā parādījies vēl viens ūdrs, šoreiz īsts. Slaidais draudziņš bija iemeties mūsu varžu dīķī. Rītu pavadījām, vērojot, kā viņš bezbailīgi nira virs ūdens un cēla degunu gaisā. Jāsaka gan, ka šis prieks bija īss, jo vēlāk viņu vairs neredzējām. Acīmredzot mūsu piemājas dīķī nav gana daudz velšu, lai te turpinātu dzīvot.
Savukārt svētdienas pēcpusdiena kļuva par nozīmīgu lūzumpunktu Lienei - viņa beidzot vairs nebaidījās iet pirtī. Mazāka būdama, pirmajā reizē labprāt iegāja, bet vēlāk paziņoja, ka viņai tā ir par karstu.
Lūk, un svētdienas muciņas pirts Lielupes krastos Staļģenē pie lauksaimniekiem, vēl piecu bērnu sildīšanās pirtī tad nu bija tas lieliskais iemesls, lai pavilktos un pirti padarītu par sev interesantu nodarbi. Turklāt, kas par pērēju. Pārējie pieaugušie slavēja un teicās, ka gribētu, lai arī pārējie mazie būtu tik aktīvi dalībnieki.
Mjā, guvu kādu patīkamu atklājumu arī par namatēvu bērniem. Es pirmo reizi pēc ilgiem laikiem redzēju tik ļoti sakarīgus, prātīgus, bezbailīgus un pašpietiekamus bērnus - nu tādi, ka tie pagalmu kazaki padomju laikā. Šie zemnieku bērni tiek pastrādāt laukā, turklāt viņiem mājas nav datora. |
|
|