| |
[Mar. 18th, 2014|07:49 am] |
Sēžot mājās un pieskatot sasirgušo jaunkundzi, atrodu laiku sen apsolītām lietām. Nu tik pētu un lipinu pamazām ciltskoku. Vēlreiz vecmamma izgāja cauri visai savai saimei, izstāstīja, ko vēl atceras. Viens no senāk zināmajiem ir Johans Mertenss, redz. Kurzemes hercoga tēlnieks (Kandavas baznīcā vēl šodien viņa rokrakstu pilnā ansamblī var aplūkot). Nav jau brīnums, ka man tas hercogs tā vienmēr paticis. :)
Lipinu tās šūniņas kopā.
Saka, ka meklēju aizsardzību saknēs. Jā, tā tas ir. |
|
|
| |
[Mar. 18th, 2014|07:27 pm] |
|
Jau biju aizmirsusi, kādu reakciju rada vizuālais izskats. Pat bērni komentē un rāda mammām. Es tagad esmu Pepija Garzeķe. |
|
|