| Nakts |
[Jan. 13th, 2014|10:13 am] |
- Kas noticis? Ko Tu te dari? Kas notiek?
- Es nezinu, es guļu (Kur es esmu? Kā? Ooo, es guļu? Tikko taču midzināju Lieni)
- Ko Tu te dari? Kas bija?
- Es...(Ooo, es guļu uz grīdas!)
- Kas notika? Tāds blīkšķis, Tu Lieni pamodināji.
- Es nezinu, kas notika....es nesaprotu (pieceļos kājās).
Jūtu, kā nelabums kāpj uz augšu. Atcerējos. Midzinot Lieni, mani no kājām uz augšu noskanēja tāds nelabums. Padomāju - Ak,dies, cik neizturami nelaba sajūta).
- Man ir slikti. Man palika slikti. Es nevaru, iešu apgulties.
Apguļos. Galvā skan veca televizora šņākoņa un nelabums pamazām pāriet.
Liene un tētis ieraušas blakus.
- Es dzirdēju troksni un prasīju - kas tas bija?!
Liene stāsta.
- Mamma droši vien saldi iemiga. Mēs tā domājam.
Teic tētis.
Es piekrītu. Lai būtu.
- Tev galva nesāp, šķita, ka ļoti sasiti to.
- Neko nejutu. Pilnīga lupata un melna bilde. Kas tas bija, nav ne mazākās nojausmas.
(Pēdējos divus mēnešus vismaz reizi naktī jāceļas, lai sabužinātu jaunkundzi un palīdzētu viņai atkal rāmi iemigt. Viena nelāga pieredze iedvesusi lielas bailes palikt vienai tumsā,tad nu mēģinām šādi tikt galā). |
|
|