| Kroņa numurs! |
[May. 30th, 2012|09:28 am] |
Vienmēr pēc inerces mostos un dodos pie jaunkundzes, ja viņa sauc pie sevis pa miegam (aizeju apčubināt, uzklāt norauto sedziņu).
Šonakt pāris sekunžu laikā: pie sevis nodomāju, ka viņa mani sauc jau labu laiku, tāpēc pusmiegā metos uz kājgali un steigšus pie viņas. Taču vairāk par vienu soli tālāk netiku - kreisā kāja, saldi guļot dziļā miegā, bija tā notirpusi un kļuvusi bezspēcīga, ka saļimu uz grīdas, pa ceļam vēl ar otru celi atsitoties pret stenderi.
Es gan neteiktu, ka esmu īpaši izcēlusies. Reiz otra puse, man klusi palienot zem segas, miegā tā pārbijās, ka, lecot ārā no gultas, atsitās pret sienu un zemē bija :D |
|
|