| |
[Aug. 30th, 2011|05:21 pm] |
Radiniece atstāstīja savus iespaidus vietējā baznīcā, kur pēc ilgiem gadiem iegriezusies.
Sprediķis esot bijis tā neko - loģiski spriedumi un pamācošas atziņas.
Taču tas, kas viņu šokēja, bija mācītāja atvadu vārdi un aicinājums.
Tikšot rīkota talka un uz to jāierodas ar saviem groziņiem. Nu parasti talciniekiem uzklājot galdu. Nu labi, lai nu būtu. Taču tad sekoja aicinājums par ziedojumiem.
- Un no Jums, mīļā draudze, būtu jauki ievākt ziedojumus mācītāja mājai, 150 Ls vērtībā, lai varam iegādāties trauku mazgājamo mašīnu!
Tā saucamā mācītāja māja esot mācītājkunga privātmāja un, visticamāk, ka vairumā gadījumu ziedojumiem nav nekāda sakara ar to izlietojumu labdarīgiem mērķiem.
Novada pilsētas baznīcā daļa cilvēku izvairās iet, jo, ja draudzes loceklis ziedo mazāk par summu, kas izsakāma papīra naudā, to pavada nosodoši skatieni un vīpsnas.
Interesanti zināt, vai nav kāds mehānisms, kas kontrolē ziedojumu izlietojumu?
Cik man zināms, mācītājiem taču maksā algu par viņu darbu! |
|
|