| 10 mēneši |
[Dec. 4th, 2009|01:19 pm] |
Jau trīs nedēļas staigā, sanāk arvien labāk...vienīgi tagad vairāk traumatisku notikumu, ložņāšanas pa istabām, mantu pārnēsāšana. Tagad daudz patstāvīgāka. Gulēt pa dienu gan grūtāk nolikt, jo staigāt ir interesantāk.
Ja skan mūzika, dažkārt dzied līdzi. Arī danco. Ir jaunas skaņas viņas valodā, jaunu vārdu gan nav. Četri zobi, visi apakšā. Pēdējie divi ar pāris dienu atstarpi iznāca 9. mēnesī. Jau kādu mēnesi, varbūt nedaudz vairāk, guļ līdz pat 7.00 un vairs tikai 2 reizes pa dienu.Uz nakti iemieg tāpat kā vasarā - laikā no 19.30-20.30.
Ļoti (arvien vairāk) kopē vecākus, tura pulti TV virzienā un gaida, kad kanāli pārslēgsies (šo iemācījās Dpilī, tur TV biežāk ieslēgts tika, mājās neskatāmies). Māk iekāpt gultā un izkāpt no tās (tas par zemākajām gultām). Ar savu matu suku sukā arī vecāku frizūras. Jau krietni labāk izdodas plaukstiņu plaukšķināšana. Rāda "Čau" un "Attā" - vecvecāku nopelns. Viņi iemācīja arī celt gaisā diktatorisku rādītājpirkstu, tostarp arī aizrādīt lielajiem par blēņām "nu, nu".
Ar pirkstiņiem trallina lūpas. Ar mammu kopā izdodas arī indiāņu garais sauciens. Visi mazie panākumi rada lielu jautrību. Kož, kam vien tiek klāt.
Iesāku dot jogurtus, pēc 2 nedēļām vairs nepatika. Banāni, āboļi un bumbieri kā gardums nemainīgi.
Kad grib ko panākt, dažkārt spiedzieni ir baisi. Mīļa, zina, kā mammu samīļot.
Kļūst arvien interesantāk. |
|
|