| |
[Jun. 5th, 2006|09:19 am] |
Vecvecomes [omes omes vai omes mammas omes] mantojums tika aptekalēts kā pieradināta sieviete. Stelles ir kā apbružātas, saburzītas un ievainotas. Taču tajās caurstrāvo vieds pamatīgums. Beidzot pārņemu tradīciju. Tik vēl daudz restaurācijas darbu un uzlabojumu.
Bet tā nav vienīgā labā brīvdienu lieta.
Pirmo reizi satiku omes brāli Adrianu Valdmani [Adrians Mežavīrs]. Nostāstos viņš bija vienīgais, kuru ļoti gribēju redzēt. Un viņš tāds arī ir. Skaists cilvēks ar smejošām dziļām acīm, inteliģentām atmiņām uz mēles.
Gleznas mudināja domāt, ka arī viņš ir gleznotājs. Taču ne, tikai šī aroda cienītājs.
Tā ir mana jaunā pieturvieta. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2006|06:28 pm] |
|
Kaut man jūs nevajadzētu...ufff |
|
|