|
Jul. 4th, 2010|07:46 am |
Vakar
Vakar ļoti labi aizvadīta brīvdiena korporatīvajās sporta spēlēs. Visi trīs esam izvizinājušies ar laivu un katamarānu, kā arī labi izpeldējušies (Liene visu laiku plunčāja kājas laivas pakaļgala straumēs). Bērns šādos sabiedriskos pasākumos jūtas kā zivs ūdenī, pēc tam kļūst tāda mierīgāka un labāk guļ. Interesanti bija novērot, kā citas māmiņas un tēti savus mazuļus audzina, cik sargā un cik daudz ļauj. Mēs esot pārgalvīga ģimene un bērnam daudz lielāka brīvība kā citiem, droši vien tāpēc arī vairāk prot savā vecumā. Bija komentāri par to, vai tik bērns nenokritīs no "šiem augstajiem pakāpieniem" (trīs pakāpieni) un vai neizlauzīsim rokas, mētājot gaisā (bērns taču jūt un var to mums paziņot)..vai arī tīņi no savām laivām spiedza, kā Liene pastaigājas pa katamarāna pludiņiem un palīdz tētim stūrēt (tikai mieru, es turēju roku vai krekliņa maliņu).
Ievēroju, ka neviens nesabučo savus mazuļus sabiedriskā vietā. Un mums, protams, aiz lepnuma gribas piepūsties kā pāviem :).
Šorīt
Pirms 30 min abas teicām pēdējos "attā" sveicienus bērna tēvam, kurš jau tagad ceļā pie krustdēla. Divas nedēļas dārgais pavadīs, baudot atvaļinājumu ar Mo un šķērsojot gana daudz Eiropas valstu robežu.
Nākamgad arī mēs, meitenes, varētu ieplānot ciemojienu Spānijā :) |
|