|
Apr. 14th, 2010|08:40 am |
Yann Tiersen atgādina laiku, kad vienu vasaras sezonu strādāju kādā piejūras sašliku bodē Bordentauna (nevar viņu nosaukt ne par bāru, ne kafejnīcu), netālu no Kalngales privātmājām un mazdārziņiem. Katru rītu braucu uz bodi ar jūrmalas maršrutu vilcienu un klausījos Tiersen. Dažkārt aizjozu līdz jūrai, ja bija laika rezerve. Bodē uzslaucīju teritoriju, iemarinēju sašliku, gaidīju pavāru un pirmos apmeklētājus. Dārzeņus bija jāiepērk no tuvējā dārza. Vienmēr atnāca arī vietējie cieminieki, kas jau bija jauno bodi ievērojuši un labprāt patērzēja par pašmāju notikumiem un personām. Reiz atnāca pat kāds vecs jūrnieks, ļoti tipisks - vēja aprautu seju, izteiktu iedegumu un ūdeņainām, tumšām acīm. No viņa uzzināju, ka ciemā runā par tādu simpātisku, taču dīvainu meiteni bārā. Nācis skatīties.
Tā tas ciemos notiek, ja esi jauniņais, pāris mēnešus no visiem pakšiem Tev uzglūn vietējie, vēro, piesardzīgi tuvojas vai ziņkāri un uzmācīgi iztaujā. Nenoliedzami, ļoti interesants laiks.
|
|