ek...
Posted by krista_ on 2006.01.20 at 00:46Jā, iedomājos par taureņiem. Konkrētāk par vienu, ko kādam uzdāvināju. Šķiet, ka viņa vēl ir tik pat dzīva kā dāvināšanas mirklī. Pat vēl krāšņāka, jo pirmoreiz atvērti spārni ir vēl trausli un vāji. Un tā lido... Lido manā sirdī, tieši cauri tai un tad vēl tajā drošajā vietā pie dāvanas glabātāja...Tagad tā ir piederīga kaut kur ar katru niecīgo krāsu līniju, ar katru maigo spārnu vēzienu. Pat aukstums viņu nebiedē, jo, kad trīsošiem spārniem tā laižas pretim nezināmajam, viņa tomēr zina, ka kādas siltas plaukstas to tūdaļ maigi apņems un atsvabinās no stindzinošajās dvašas, kas to apņem.
mana sirds aizlido...
mana sirds aizlido...