| Tā notiek???? |
Aug. 27th, 2007|12:08 am |
Neizdevās. Mums esot NEIESPĒJAMĀS ATTIECĪBAS. Jo:
viņa dzīves - 80% aizņem darbs, bet 20% alkohols.
mēs dzīvojam 2ās pilsētās pārmaiņus - kad es vienā, viņš otrā, utt.
viņa "prinča" tēls esot tikai uz skatuves (ko es gan neesmu piefiksējusi, tātad man vienalga)
iepazīstot viņu tuvāk, es pateikšot - ei tak Tu dirst ar to savu gludekli. (Tas no anekdotes, kur Pēterīts, kas dzīvo 1.stāvā iet pie Annas uz 5. stāvu pēc gludekļa, jo viņam vajag kreklu izgludināt,pa ceļam uz augšu domā: pēc tam būs jāiet iedzert kafija, tad uz kino, tad uz balli, tad vakariņās, tad paliks stāvoklī, tad teiks, lai precu.... Un tajā brīdī Anna atver sava dzīvokļa durvis un Pēterītis pasaka viņai:"ei tak Tu dirst ar to savu gludekli")
viņš nespējot būt uzticīgs.!!!!
mums neesot iespējama normāla sadzīve, kā arī privātā dzīve, jo katram cilvēkam kas dzīvo viņam blakus būšot ko pateikt...
Es esmu spītīga, to varot redzēt pēc manām acīm.
Tātad nav nevienas domas par iespējamību. Mēs iepazināmies pirms 5iem gadiem. Pēc tam manī plosījās viņš, jo es zināju, ka tās tad ir neiespējamas attiecības. Tagad viss ir mainijies, būtu iespējamas, ja nebūtu šie daudzie viņa jo. Kad viņš pie manis pienāca, lai iepazītos, klusībā, pie sevis dzinu viņu prom, lai atkal mani nenoveztu līdz sajūtām kā pirms 5iem gadiem. Mazliet noveda, es atļāvu, bet nevajadzēja.... vajadzēja skaļi pateikt, lai iet. Tagad tik nosmējās, ka ta tiekamies atkal pēc 5iem gadiem...Bet man esot jējot uz 2ām izrādēm. |
|