| |
[Oct. 23rd, 2009|07:33 am] |
|
Ja jau visi mani aukļi ir aizbraukuši prom vai nu uz Spāniju vai uz Vāciju...es tikai šuju, šuju un šuju. Vidējais pirksts jēls no adatas stumšanas...lai būtu to vētrs. |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2009|08:31 am] |
Vakar ejot, ar meitu ratos, pakaļ dēlam uz bērnudārzu, sanāca noklausīties viena krievu kodēja monologā, stāvot blakus pie luksafora gaidot zaļo gaismu.Parasti cenšos izlikties ka tas neattiecas uz mani ja kādam gribas šādi papļāpāt: Nu kak, harašo zivjoķe, zģes v Latvije???? (pauze) Što ražala...dura.
Nu stulbi...kādam laikam vairāk kaut kas kremt nekā man, tikai garastāvokli bojā kaut kādi šitādi tipiņi un avotu iela vispār ir kodēju iela, jo nav neviena reize bijusi tāda, kad eju pa viņu un pretim nenāk neviens cilvēks ar alus pudeli vai jau tādā stāvoklī, ka man jācenšas ar ratiem būt manevrēt gatavībā, lai neuzskrien virsū garām ejot. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2009|08:22 am] |
|
Meklējot audumus priekš darba akadēmijā...Vakar iegāju audumveikalā - lielajā, pie ex sporta pils. Tur tāda konkurences atmosfēra valdija...tantas skatās uz rokām, ko citas tur skata, kad noliek, tad ieinteresēti iet pētīt, skatīt un tā... ratus noliku pie kaut kādiem dvieļiem, nu tā, lai nevienam netraucē, bet protams, kamēr es pastaigājos, 2as jau iespiedušās starp maniem ratiem un to grozu...baigi svarīgi, steidzami vajadzēja tieši tur un tajā brīdī kaut ko meklēt. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2009|11:52 am] |
Gustavs iet uz futbola treniņiem, bet ik pa brīdim spēlē tur basketbolu ar futbola bumbu. Kad jāspēlē futbols izdomā pats sev uzdevumus, piem. sper bumbu nevis līdz konusiņam, bet tik tālu cik var aizspert.
Mēs vērojam saķēruši galvas, kā viņš 1u no 5ām reizēm klausa trenera teiktajam,...tāpat savā dabā basketbolu spēlē.
Nu paskatīsimies, varbūt sanāks futbolists. |
|
|
| |
[Aug. 31st, 2009|06:04 pm] |
|
Rīt 1. septembris, nopirku dēlam zaļas gladiolas, lai nes uz pirmsskolu. Pašai ar pirmā skolas diena maģistratūrā. Tā gribas mācīties ;) |
|
|
| ņau... |
[Aug. 27th, 2008|08:03 am] |
Rudens jau klāt... man rīt akadēmijā vasaras prakses skate...cenšos nenormālā ātrumā kaut ko labu saražot, kaut kā grūti sanāk....
Mums tagad mājās mans vecais Valmieras kaķis - Madis. Viņš sakoda vecaimammai kāju jau otro reizi, man nesen uzbruka, ieķērās plecā, kad krāmēju Gusta mantas, lai vestu viņu uz Rīgu. Lai nebūtu jālikvidē, paņēmām viņu pie sevis. Labi, ka labi uzvedās...viņam gan te garlaicīgi...prasa uzmanību. Nu bet es priecājos, ka mums tagad ir kaķis, jo pirms kāda laika vilināju dārgo, ka vajag ķert kādu no pagalma smukajiem mazajiem kaķēniem, bet dabūju savu 10gadīgo Madi. |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2007|11:31 am] |
Vakardiena man patika.
Roku filmēšana reklēmai.
tikšanās par darbiņu, kur rādiju zīmētu sievietes portretu, šai patika, bet vēl mazliet jāpielabo un jāuzzīmē vēl 1 pretskatā, bļ. Tas šodien jāizdara. Un tie zīmējumi būs kāda Londonas "nail bar"logo.
Novembra beigās izstāde Liepājā.Nenāk prātā idejas par nosaukumu...
Un kā lai rada brīnišķīgas skices akadēmijai, ja kaut kā nesanāk????? |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2007|07:21 pm] |
|
Šodien gandrīz nodega darba mašīna. Mans biedrs nespēja ieraudzīt ugunsdzēšamo aparātu, kas atradās zem viņa sēdekļa. Es nesaprašanā un aiz bailēm gribēju bēgt prom,jo bija bail, ka sprāgs. Atņēmām puķēm ūdeni, lai dzēstu ugunsgrēku. Šis teica, ka viss laimīgi beidzies, jo tā mašīna varot nodegt 10 min laikā. |
|
|
| Nu ko |
[Sep. 27th, 2007|07:54 pm] |
Baigais besis, jo nav ko dariit, jeb ir ko dariit, bet neko negribas.
apdomaaju to vai dzert shnjabi vai nee, meetaajaas man ta viena pudeliite no sena pasaakuma. |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2007|11:34 am] |
|
Gusts nemaak izrunaat R burtu un peedeejaa laikaa visu laiku runaa par dibeniem. Kaarteejo reizi vinjam pateicu, ka lai vairaak neko par sho vaardu nedzirdeetu. Vinjsh kaadu briidi apdomaajaas un prasa man:"A kaa buutu ja disa?" |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2007|01:24 pm] |
shodien izleemu palikt maajaas un nekur neiet.
Gulju uz griidas lasu visaadas muljkjiibas netaa un juutos tik labi....
Tikai mazliet domaaju par to, ko labu buutu vareejusi shodien jau padariit akadeemijaa, bet nekas, tik otraa nedeelja, gan jau visu veel paspeeshu.
Vajag arii kaadu dienu taa ritiigi atlaist un sajusties labi. |
|
|
| visādi |
[Sep. 4th, 2007|11:31 pm] |
#Glaimojoši, ka nedēļas laikā, veikalā man paprasa parādīt dokumentus...tātad izskatos vismaz par 9iem gadiem jaunāka.
#Man nekad nekas līdzīgs rudens depresijai nav bijis.Varbūt šogad ir. Biju šausmīgi uzvilkta, izgāju pastaigāties, nomierināties... Kad atgriezos mājās, koridorī dzēsu gaismu - uzsprāga spuldzīte, tā ka stikli pa gaisu.
Mana negatīvā enerģija varbūt mazliet novadijās caur spuldzīti??? bet nejutu. |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2007|11:25 pm] |
Esmu nokrāsojusi sienas un daļēji ievākusies un un un pārlaimīga.
Šonakt gulēšu jaunajā istabā :)))
Nekad nevienam neteikšu kādu dziesmu visu laiku klausijos, krāsojot un kārtojot. |
|
|
| Lauzu galvu. |
[Aug. 30th, 2007|02:22 pm] |
Neko nedaru, sēžu pustukšas izstabas vidū un domāju, ko kur, kā un kapēc novietot.
Sienas krāsa ir skaidra, būs oranža. Aizkari zili.
Ai, nav ko daudz domāt, jāiet pirkt krāsa. |
|
|
| Jauna istaba. |
[Aug. 29th, 2007|08:28 pm] |
Tikko mūsu jauko trijotni atstāja viens. Mēs paliekam 2, bet es nemaz par to nebēdāju, jo man tagad būs jauna istaba,lielāka un ne caurstaigājama.
Rīt pat ķeršos klāt pie darbiem, bišķiņ kāds caurums jāaizšpaktelē un jānokrāso sienas. Tad vēl jāpārvācas....bet nav jau tālu.Labi, esmu priecīga.
Tikai dīvaini, ka šī istaba tagad ir tik tukša....gan jau līdz septembra vidum pratīšu to apdzīvot. |
|
|
| gan, gan. |
[Aug. 28th, 2007|06:23 pm] |
Ir radusies sajūta, ka ziema tuvojas... saliju, nosalu, sildos ar karstu balzāmu - tas atgādina ziemu.
Man, laikam, šovakar sarunāta tikšanās ar kādu brāļa draugu.... negribu nekur iet. Nez cikos viņš uzradīsies??? Vai sagaidīšu būdama pie saprāta??? nezinu, nezinu, jo pagājušo nakt nemaz neaizmigu - odi - auksti - karsti - bail aizgulēties.
Nedēļas nogalē, mans, visdārgākais, mazais vīrietis - Gusts pieprasija brokastīs olu ar tomātiem, nu tā, kā pagājušo nedēļ. Ilgi nedomādama uztaisiju viņam omleti ar tomātiem. Kad saucu ēst, viņš tik izbrīnīts skatijās uz šķīvi un pateica: "Kas tas tāds par cūkēdienu???"
Es, protams šokā: "Bet Tu tač man prasiji tādu!"
Pastrīdējāmies, beigās sapratu, ka pagājušo nedēļ biju uzcepusi olu un blakus uz šķīvja salātus - tomāti + krejums.
Ak es.!!! Bet tāpat piepiedu apēst:))) |
|
|
| |
[Aug. 27th, 2007|01:39 pm] |
|
Man patīk, ka var mierīgi gulēt līdz 12:30, tikai žēl, ka ātri paiet diena un ka nav īsti ko darīt. |
|
|
| |
[Aug. 27th, 2007|12:54 am] |
|
Vai... Te bišķiņ samisējās, laikam par daudz domāju....un nodubultojās. |
|
|
| Tā notiek???? |
[Aug. 27th, 2007|12:47 am] |
Neizdevās. Mums esot NEIESPĒJAMĀS ATTIECĪBAS. Jo:
viņa dzīves - 80% aizņem darbs, bet 20% alkohols.
mēs dzīvojam 2ās pilsētās pārmaiņus - kad es vienā, viņš otrā, utt.
viņa "prinča" tēls esot tikai uz skatuves (ko es gan neesmu piefiksējusi, tātad man vienalga)
iepazīstot viņu tuvāk, es pateikšot - ei tak Tu dirst ar to savu gludekli. (Tas no anekdotes, kur Pēterīts, kas dzīvo 1.stāvā iet pie Annas uz 5. stāvu pēc gludekļa, jo viņam vajag kreklu izgludināt,pa ceļam uz augšu domā: pēc tam būs jāiet iedzert kafija, tad uz kino, tad uz balli, tad vakariņās, tad paliks stāvoklī, tad teiks, lai precu.... Un tajā brīdī Anna atver sava dzīvokļa durvis un Pēterītis pasaka viņai:"ei tak Tu dirst ar to savu gludekli")
viņš nespējot būt uzticīgs.!!!!
mums neesot iespējama normāla sadzīve, kā arī privātā dzīve, jo katram cilvēkam kas dzīvo viņam blakus būšot ko pateikt...
Es esmu spītīga, to varot redzēt pēc manām acīm.
Tātad nav nevienas domas par iespējamību. Mēs iepazināmies pirms 5iem gadiem. Pēc tam manī plosījās viņš, jo es zināju, ka tās tad ir neiespējamas attiecības. Tagad viss ir mainijies, būtu iespējamas, ja nebūtu šie daudzie viņa jo. Kad viņš pie manis pienāca, lai iepazītos, klusībā, pie sevis dzinu viņu prom, lai atkal mani nenoveztu līdz sajūtām kā pirms 5iem gadiem. Mazliet noveda, es atļāvu, bet nevajadzēja.... vajadzēja skaļi pateikt, lai iet. Tagad tik nosmējās, ka ta tiekamies atkal pēc 5iem gadiem...Bet man esot jējot uz 2ām izrādēm.
Tāds sanāca tas stāsts, aprunāšanās par dzīvi. |
|
|
| Tā notiek???? |
[Aug. 27th, 2007|12:08 am] |
Neizdevās. Mums esot NEIESPĒJAMĀS ATTIECĪBAS. Jo:
viņa dzīves - 80% aizņem darbs, bet 20% alkohols.
mēs dzīvojam 2ās pilsētās pārmaiņus - kad es vienā, viņš otrā, utt.
viņa "prinča" tēls esot tikai uz skatuves (ko es gan neesmu piefiksējusi, tātad man vienalga)
iepazīstot viņu tuvāk, es pateikšot - ei tak Tu dirst ar to savu gludekli. (Tas no anekdotes, kur Pēterīts, kas dzīvo 1.stāvā iet pie Annas uz 5. stāvu pēc gludekļa, jo viņam vajag kreklu izgludināt,pa ceļam uz augšu domā: pēc tam būs jāiet iedzert kafija, tad uz kino, tad uz balli, tad vakariņās, tad paliks stāvoklī, tad teiks, lai precu.... Un tajā brīdī Anna atver sava dzīvokļa durvis un Pēterītis pasaka viņai:"ei tak Tu dirst ar to savu gludekli")
viņš nespējot būt uzticīgs.!!!!
mums neesot iespējama normāla sadzīve, kā arī privātā dzīve, jo katram cilvēkam kas dzīvo viņam blakus būšot ko pateikt...
Es esmu spītīga, to varot redzēt pēc manām acīm.
Tātad nav nevienas domas par iespējamību. Mēs iepazināmies pirms 5iem gadiem. Pēc tam manī plosījās viņš, jo es zināju, ka tās tad ir neiespējamas attiecības. Tagad viss ir mainijies, būtu iespējamas, ja nebūtu šie daudzie viņa jo. Kad viņš pie manis pienāca, lai iepazītos, klusībā, pie sevis dzinu viņu prom, lai atkal mani nenoveztu līdz sajūtām kā pirms 5iem gadiem. Mazliet noveda, es atļāvu, bet nevajadzēja.... vajadzēja skaļi pateikt, lai iet. Tagad tik nosmējās, ka ta tiekamies atkal pēc 5iem gadiem...Bet man esot jējot uz 2ām izrādēm. |
|
|