dienas pēc dienas

Man visu laiku sapņos rādās kā es vai nu runāju vāciski, vai lieku eksāmenu vācu valodā...

Šodien emocionālais farss..

....


Man vajag bundzinieku uz 7dienu, ceru, ka Ansis piekritīs spēlēt..

Vismaz dabūju basistu uz Ventspili...

Ceru, ka Pēteris piekritīs 7dien spēlēt..

Mhmmm...

SAŅEMIES!

Dzīve ir tik īsa. Mēs viņu TĀ izniekojam... Tas ir šausmīgi. Mēs katrs esam tik egoistiski, mēs esam tik nožēlojami. Mēs nezinām savas dzīves garumu, un, pat ja apzinātos, bieži vien tāpat to izniekotu. Mūsu dzīvība ir TIK dārga... Ak, kā es gribētu mainīties... Jau tagad. Manas pūles pretī manai dzīvībai un daudzas tās lietas, kuras es daru ir tik bezjēdzīgas. Es gribu nodzīvot mūžībai. Gribu dzīvot patiesi un no visas sirds. Jo es nezinu, cik man vēl dienu ir atlicis...



Šorīt nomira Violeta. Viņai bija mazliet pāri 30. Divi bērni - 6 un 4 gadus veci. Vīrs. Viņa nomira no vēža.

Sāku izmantot twiteri.. Tikai nezinu kā to var salikt ar telefonu kopā un cik tas maksā...

Es vadīšu baptistu dziesmusvētku atklāšanas koncertu! :)

mhm... Kas vēl? Esmu atklājusi, ka man ir daudz labu draugu un cilvēku, kuri ir gatavi iesaistīties manis veidotos projektos! :) PALDIES viņiem.. :)

šodien nolēmu 1. dienas daļu pavadīt slinkojot.. Šķiet, tā daļa jau beigusies un man jāsāk kaut kas darīt... Es uzlikšu SUPERĪGU mūziku, savākšu savu haosu, kas noteikti prasīs daudz laika... tad tikšos ar Kristīni izrunāt to vadīšanu un izlemt, kurš varētu būt mans partneris. Jā... Tad uzdāvināšu Klāvam pārsteigumu - friziera apmeklējumu.. :D Viņš tiešām ir noaudzis zvērs, vajag viņam šo ļoti, un tā kā esmu nopelnījusi mazliet (tieši tik, lai pietiktu frizierim) un ēst mums pagaidām ir ko, tad vedīšu viņu pie Diānas. :)
Jā.. Uz Vīni man jābrauc būs vienai.. Pirmo reizi kaut kur došos pilnīgi viena... Tāpēc ceru, ka viens latviešu cilvēks varēs mani izmitināt, vismaz būs kāds pazīstams... nu jā... Tad jau redzēs kas un kā man ies..

Man jāiemācās pilnībā uzticēties....


MUMS VĒL NAV KUR PALIKT VĪNĒ!

mani pirmie Operas svētki ir garām. Bija labi. :)

Domāt domu. Neizdomāt.
Pāriet citur. Neaiziet.


Mīlu šo dzīvi. :)

Mēģinu mācīties. Visu ko. Attiecības, cilvēkus, vācu valodu un dziedāšanu.

Mācos.

Kaut ko jau arī iemācos.

Man esot pārslodze un par maz šķidruma - rezultātā 2 ned gultas režīms un ļooti daudz šķidruma....
Gultas rež ievēroju daļēji.




Galva pilna.



Gaidu Helēnu ciemā.


.

:)
Jā.

ir tāda kategorija cilvēku, kurus vienmēr aizmirst. Viņi ir tik pelēki un neizteiksmīgi, ka pat nedēļu pavadot kopā, vienā telpā, Tu visu laiku brīnies, un ieraugi viņu no jauna, lai tūlīt pat aizmirstu.
ir tādi cilvēki, kurus Tu ieraugi vienreiz mūžā, uz ielas, tramvajā, baznīcā un atceries uz visu mūžu. Gan labu, gan ne tik labu iemeslu dēļ.
Ir tādi cilvēki, kurus tu sāc atcerēties, kuri sākumā šķiet pelēki, bet, iepazīstot, it kā pārvēršas.
Ir tādi, kurus gribas aizmirst, bet nevar.
Ir tādi, kurus gribas atcerēties, bet arī nevar.
Ir visādi cilvēki.. Visvairāk mani izbrīna tie pirmie.

Sāku pierakstīt sapņus. Varbūt kādreiz izdošu grāmatas.. Daudz grāmatas.. :)
Laižam uz Limbažiem.. ;)

Mazliet miega
un kripata miera.
Nedaudz prieka
un drusciņ siena.
Zvaigžņota debess
un spožs mēness...
Prāta glezna
Naktes gaismā.
Maķenīt laimes
un daudzmaz skumju.
Mazliet dzīves
un drusciņ nāves.
Bezgalīgā kustībā
un mūžīgā pilnībā.

:)
Mēs ar Klāvu izmirkām slapji. :) Lietus lija tā, ka es redzēt varēja 20 cm rādiusā...
Kad Klāvs ielīda strulklakā, viņš palika tik pat "sauss" kā iepriekš.
Būtu ideālas bildes.
Kaifīgi. :)

Šodien BEIDZOT bija lietus. :)

Noskatījos ļooti labu filmu - mana izdomātā dzīve. :)
karstums baigs. Vakar ap 20.30 Rīgā bija 31 grāds, cik bija pa dienu - baidos domāt, tagad aiz loga rāda 33 grādus.
Iesim ar Klāva mammu pa veikaliem.
Gribu ieiet dušā. Ieiešu.
Galva jau kuro dienu sāp - no spiediena un, domājams, arī no mitruma. Mums gaisa mitrums ir ap 60%, kad pēdējo reizi dzirdēju.

brauksim pretī Klāva mammai. iņai atvaļinājums.

Šodienas fakti:
Biju dušā.
Aprunājos ar Aldi un iedevu viņam arī atslēgas.
Aizgāju gulēt.
Klāvs pamodināja...........
Aizgāju uz Mateju spēlēt klavieres, sanāca arī padziedāt.
Spēlējām ar Klāvu badmintonu parkā.
Aizgājām pie manas mammas uz masāžu.
Atpakaļceļā satiku Krišu Matisonu (veselu mūžību nebija redzēts, izrādās šamējais jau 12. beidzis... Izrādās, ka mums nemaz tik liela gadu starpība, kā man likās bērnībā, nav.)
Esam mājās. Skatos TV un taisīšu Klāvam galvas masāžu.

Atkal virtuāla, balta lapa. Visgrūtāk ir radīt, kad ir pilnīga brīvība. Jo tad Tu vari darīt VISU.
Fonā pro 7.
Lielāko daļu nesaprotu.
Uzrakstīju meilu.



Darbība, kas neko neizsaka. Es visu laiku saku, ko daru. Darbība neko neatklāj. Pat, ja izstāstītu visu līdz pēdējam sīkumam.
tā neko nenozīmē. Visur klusums. Manī apjukums. Un haoss.
Karstums. Gaisa mitrums. Slinkums. Bezspēks (kas patiesībā lielākoties ir cilvēku izdomāts vārds slinkuma maskēšanai).

Pat, ja tu zinātu visu, kas ir cilvēka spēkos uzzināt, tu tāpat būtu pēdējais muļķis.

Un ko es jaunu pateicu? NEKO.

Cilvēks visu laiku atražojās. Pārveido un cenšas pasniegt kā jaunu. Vakardienas salāti un makaroni šodienas zupā izvārīti. Nu ir kā jau kaut kas jauns no tā visa ir. Šķidrums.

Tu vari mani uzminēt. Tu vari visus uzminēt, bet, vai tu uzminēji pareizi neviens tev neteiks.

Mana šodiena. Mans šis brīdis. Nākošajā es jau smiešos.

Viss ir labs.

Visos ir labs, Labais.

Visā ir Labs.

Es jūtos sireāla.

Mana mugura! Beidz mani nost. Masieri satikšu tikai ap 22.00 un līdz tam čupa ģelu. Ehh.. Dievs dod, kaut es visu iecerēto izdarītu! Es rakstīju to meilu šodien.. UN sanāca, ka nesanāca. Jau biju uzrakstījusi memuāru, līdz man kaut kas saspiedās un viss bija no jauna jāraksta. Esmu pārāk nogurusi un stresaina, lai to darītu. Man jāatrod veids kā nomierināties, jo stresā ir grūti savākties un kaut ko darīt - kaut vai mācīties. Pirmām kārtām mācīties. Miegs nāk. Tas no tām muguras zālēm.
No kā man tas satraukms iekšā??
Jānomierinās.
Fonā skan mezzo.
Man vajag kādu blakus. Kādu miera miku.
Vakar, nākot uz mājām satikām Uldi un Krīvmani kopā ar kādu beibi. Nu smieklīgs tas Uldis, atkal savus samaitātos jokus meta ārā. Pats stulbākais, ka nevar nesmieties par tajām muļķībām.
Miegs nāk.
Jāizpilda vācu valodā mājas darbs. Jāpaklausās savas dziesmas. Jāizspēlē programma. Jāpalasa no lapas. Jāsavāc sevi uz šaupeles, citādi es kā tāds tireklis jūtos. :D
Šī būs skaista diena. :)
Mugura sāp.
Jātiek līdz jūrai.
Gribās mazliet uzposties... Tā arī darīšu. šodien būšu skaista. man patīk būt skaistai. :) man patīk, ka uz mani skatās un priecājās, un izsaka komplimentus. Man patīk justies skaistai. man kā estētams arī patīk skatīties un priecāties par citu skaistumu.
Gribu blondas šķipsnas. Nav tik daudz naudas. Klāvam ar vajadzētu pie friziera tikt. Ehh... Es gribu šajā nedēļā dabūt kaut kur, sazin kur, lielo piķi, lai varētu būt mierīga par Austrijas braucienu un izdarīt visas mazās lietiņas, saistībā ar skaistumkopšanu, īri, komunālajiem un ēšanu.
Daudz gribu. Gribu kādu izrādi nospēlēt (būs iespēja to izdarīt 31.07), kādu koncertu nodziedāt (tuvākā uzstāšanās - 25.07 - dievkalpojumā vadīsim ar Klāvu muzikālo daļu). Gribu foršus cilvēkus satikt (šodien satikšu burvīgo dāmu ar mazuli), un gribas vēl vairāk satikt. Kādā tusiņā vai pasēdēšanā pabūt. Tik daudz gribu. Un kā reiz gudrā Šimkuss teica "Cilvēks ir nepiesātināms"...

ar labu nakti draugi. esmu ļooti nogurusi. Šodien bija gara, bet, protams, ļooti interesanta diena. :)
Beigās operas vietā aizgāju uz misi...
:*