dienas pēc dienas

ir tāda kategorija cilvēku, kurus vienmēr aizmirst. Viņi ir tik pelēki un neizteiksmīgi, ka pat nedēļu pavadot kopā, vienā telpā, Tu visu laiku brīnies, un ieraugi viņu no jauna, lai tūlīt pat aizmirstu.
ir tādi cilvēki, kurus Tu ieraugi vienreiz mūžā, uz ielas, tramvajā, baznīcā un atceries uz visu mūžu. Gan labu, gan ne tik labu iemeslu dēļ.
Ir tādi cilvēki, kurus tu sāc atcerēties, kuri sākumā šķiet pelēki, bet, iepazīstot, it kā pārvēršas.
Ir tādi, kurus gribas aizmirst, bet nevar.
Ir tādi, kurus gribas atcerēties, bet arī nevar.
Ir visādi cilvēki.. Visvairāk mani izbrīna tie pirmie.