dienas pēc dienas

Lūdziet par Melāniju.. Viņa ir TIK nelaimīga, nepārliecināta par sevi, ar TĀDU aizvainojumu sirdī, ka nespēj nevienu dienu laimīga nodzīvot, kaut vai bez ļaunuma nespēj.. Viņai ir vajadzīgas aizlūgšanas.. Man arī, jo man tik ļoti viegli pārvērties viņas klātbūtnē par liekuli un meli, aprunātāju un klaču bābu, ka pašai derdzas uz sevi skatīties.. Un tikai manā spēkā es nevaru palikt tāda, kāda gribētu būt...