dienas pēc dienas

Biju pie māsām...
Pavēroju interesantus cilvēkus... Viena sieviete, dzerot tēju, katru reizi, pirms dzer malku,no tējasno ņem it kā neredzamu plēvi... Un,kad viņa cēlās, viņa no sevis visu laiku kaut ko trauca nost, it kā būtu sapinusies zirnekļu tīklā.
Tad pienāca viens cienīga izskata vīrietis un palūdza zupu līdzņemšanai. Tā kā māsa bija aizņemta,es liku viņam zupu.Viš pateica, ka negribot no manis. Viņam patīkot labāk,ja māsa ieliks. Austrietes viņamnepatīkot, tās esot viegli dabūt gultā, neesot nekādas cieņas pret viņām. Māsa teica viņam, ka neesmu austriete. Viņš pateica, ka viņam patīkot austrieši. Uz ko māsa atbildēja, ka viņai patīk krievi. Vēlāk,viņš palika māsām palīdzēt. un,kad es gāju garām logam, man uzsauca,lai attaisot logu, es attaisīju (viņš bija otrā pusē) un paskatījos ar jautājumu, uz ko viņš atbildēja, ka tikai gribējis paskatīties, ar nicinājumu sejā. Tad viņš man deguna priekšā aiztaisīja durvis, kad redzēja,ka es iešuiekšā, un tad it kā atvainojās, ka neesot mani pamanījis. Pirms iešanas prom viņš man kko pajautāja vāciski, koes nesapratu un drošības pēcatbildēju ar "nein", uz ko viņš it kā saķēra galvu un noskurinājās... :D Lūk kāds viens cilvēks. Neteikšu, ka patīkami. Bet,lai Dievs viņam palīdz!
Tad ienāca viens vīrietis, gados ap 50, apsēdās, izvilka no kabatas mazu rādio,vai kko tamlīdzīgu, un ieslēdza. tad sāka viņu kustināt, it kā meklējot zonu, un tad sāka drausmīgi smieties... :D Un tā šo darbību viņš atkārtoja 3 reizes ar pārtraukumiem...


mjā...
tādi te tie cilvēki pie māsām nāk. Nu ne visi.. bet tie inresantākie. :D